Biznesmenis: No Trampa ir atkarīgs, kāda būs Ukrainas un globālās drošības nākotne (8)

Kā medijam “The Telegraph” paudis biznesmenis un sociologs Lords Eškrofts, pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā Putins nonācis situācijā, kad faktiski ir iedzīts stūrī.

“Žurnālisti steidzās uz Stambulu, cerībā kļūt par lieciniekiem vēsturiskam notikumam. Tomēr ātri nāca liela vilšanās,” sacīja Eškrofts.

Viņš norādīja, ka Putins savā klasiskajā manierē nosūtīja uz sarunām zema ranga delegāciju tā vietā, lai saunās piedalītos viņš pats (galu galā, tieši Putins pieprasīja tiešas sarunas ar Ukrainu). Tā nav sakritība, jo Putins uzskata, ka paaugstinājis sevi līdz Trampa līmenim, un ar šādu soli pazemojis Zelenski.

“Amerikāņi ir uzķērušies. Tagad ir ziņas, ka abas administrācijas [ASV un Krievijas] organizē Trampa un Putina tikšanos, lai apturētu slepkavības frontē,” norāda biznesmenis.

Eškrofts norāda, ka ļoti svarīgs ir tas fakts, ka Ukraina turpina uzstāt uz Zelenska un Putina tikšanos, jo šīs sarunas būtu ne tikai par militāriem vai politiskiem rezultātiem, bet gan par Ukrainas suverenitāti.

Viņš bilst, ka Krievijas karš nekad nav bijis saistīts ar krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvību Ukrainā, vai arī potenciāls NATO iebrukums Krievijā.

“Īstais apdraudējums Putinam vienmēr ir bijusi Ukrainas neatkarība. Ukraina, kas ir neatkarīga un demokrātiska slāvu valsts, kas atrodas pie Krievijas, taču ir izvēlējusies savu ceļu. Kremlis to saskata kā vīrusu, kas jāsavalda, pirms izlauzies ārpus Ukrainas robežām,” norāda Eškrofts.

Tieši tāpēc Putins atsakās runāt ar Zelenski, bet dod priekšroku Trampam, jo saredz, ka šādi var panākt vairāk piekāpšanās nekā no Kijivas.

“Ja šī tikšanās starp Putinu un Trampu notiks, tad tā noteiks ne tikai esošo pārrunu rezultātus, bet arī Ukrainas nākotni. Prezidentam Trampam ir jāpieprasa, lai Putins tiktos ar Zelenski aci pret aci. Šis karš beigsies pie pārrunu galda, nevis kaujas laukā, un tas ir cēls mērķis. Tomēr jebkādām vienošanām par mieru ir jāsākās ar vienkāršu patiesību – Ukraina ir suverēna un neatkarīga Eiropas valsts ar Rietumu pilnu atbalstu. Tā nekad neatgriezīsies Maskavas ietekmes zonā,” uzsvēra Eškrofts.

Ja Kremlim neviens to skaidri nespēs paskaidrot, tad būs skaidrs – jebkura uguns pārtraukšana būs īslaicīga, un karš agri vai vēlu turpināsies ar jaunu jaudu.

Galu galā, Trampa rokās ir reālas ietekmes sviras. Pašlaik ASV Kongress izskata likumu par sankcijām pret Krieviju, kas varētu tikt ieviestas, ja Krievija atteiksies no normālu pārrunu veikšanas. Šīs sankcijas nosaka līdz pat 500% tarifus valstīm, kas iepērk Krievijas naftu un gāzi, un tas noteikti radīs ļoti sāpīgu triecienu jau tā ne pārāk stabilajai Krievijas ekonomikai.

Jāatgādina, ka 16. maijā pirmo reizi kopš 2022. gada notika pirmās tiešās sarunas starp Ukrainu un Krieviju. Pēc tikšanās Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paziņoja, ka tuvākajā laikā jānotiek lielai kara gūstekņu apmaiņai pēc formulas “1000 pret 1000”. Tomēr tas arī ir vienīgais panākums šajās sarunās.