Katrs piektais pedagogs regulāri izmanto jaunākās tehnoloģijas mācību procesā

47,8% pedagogu uzskata, ka viņiem ir viegli strādāt ar digitālajām tehnoloģijām un ierīcēm, kamēr 12,3% norādījuši pretējo. Lielākā daļa jeb 67% pedagogu norādījuši, ka labprāt izmēģinātu jaunas digitālās tehnoloģijas, savukārt 7,6% to nevēlētos darīt.

Pedagogu digitālās prasmes ievērojami atšķiras, un daļai pedagogu ir nepieciešams papildu atbalsts, secināts pētījumā. Pedagogiem divas reizes tika lūgts novērtēt savas digitālās kompetences - pirmo reizi aptaujā, bet atkārtoti - noslēgumā, kad bija iepazinušies ar digitālo kompetenču aprakstiem un to skaidrojumiem.

Pēc iepazīšanās ar aprakstiem pieauga to pedagogu skaits, kuri sevi uzskata par iesācējiem (no 8,2% uz 12,7%) un izmēģinātājiem (no 29% uz 42,3%). Vienlaikus samazinājās to pedagogu īpatsvars, kuri savas prasmes vērtē kā lietotāji (no 48,1% uz 32,7%), eksperti (no 10,4% uz 9,2%) un līderi (no 3,7% uz 2,5%). Neliels pieaugums novērojams kategorijā "ieviesējs" - no 0,4% uz 0,5%.

Pedagogi biežāk jūtas pārliecināti par ikdienā lietojamām tehnoloģijām, piemēram, e-pasta un prezentāciju rīku izmantošanu, bet sarežģītākas digitālās prasmes, kā datu analīze, kiberdrošība un autortiesības ir mazāk zināmas.

81,2% skolotāju minējuši, ka klasē ir pieejams digitālais aprīkojums - projektors, dators un interaktīvā tāfele -, bet 58,4% norādījuši, ka skolā ir drošs un ātrs interneta pieslēgums.

80% skolotāju norādījuši, ka skolas vadība atbalsta digitālo tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, bet 46,6% minējuši, ka skola organizē profesionālās pilnveides pasākumus digitālās kompetences pilnveidei.

Pētījumā par Latvijas pedagogu digitālo prasmju pašnovērtējumu izmantots Eiropas Komisijas izstrādātais pašnovērtējuma rīks "SelfieForTeachers". Aptaujā piedalījās 1549 pedagogi un 300 izglītības organizāciju pārstāvji.