Vecāki vēršas ST ar lūgumu atzīt, ka attālinātās mācības neatbilst tiesībām uz izglītību (17)

Sūdzība ST iesniegta 21.jūnijā. Satversmes tiesas pārstāve Dita Plepa pastāstīja, ka sūdzība ir saņemta un patlaban nodota tiesnešu kolēģijā, kas izvērtē sūdzības atbilstību prasībām. Sagaidāms, ka lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt lietu tiks pieņemts 30 dienu laikā līdz 21.jūlijam. 

Sūdzības iesniedzēji atgādina, ka 7.-12. klašu skolēni mācās attālināti jau kopš 2020.gada 26.oktobra, no 7.decembra attālinātās mācības noteiktas arī 5.-6. klašu skolēniem, bet no šā gada 25.janvāra - arī mazāko klašu skolēniem. Kopš 7.aprīļa atsevišķās “drošas” administratīvajās teritorijās skolas varēja atsākt mācības klātienē, tomēr Rīgā un citos lielos reģionos skolēni šajā mācību gadā tā arī nav atgriezušies skolā.

Sūdzības iesniedzēji ir trīs ģimeņu vecāki, kuri pārstāv bērnus no septiņām dažādām skolām, tajā skaitā privātskolām. Viena no vecākiem, Smehova, ir privātskolu vecāku biedrības vadītāja, taču viņa uzsver, ka attālinātās mācības visu izglītojamo intereses skar vienādi, tāpēc atrast domubiedrus nav bijis grūti.

Smehova stāsta, ka vecāki attālināto mācību laikā rakstījuši vēstules gan premjerministram, gan izglītības un zinātnes ministrei, gan veselības ministram un tiesībsargam, taču pat tad, kad ārkārtas situācija beigusies, aicinājumi atvērt skolas nav raduši dzirdīgas ausis. 

Juriste uzsver, ka vecāki neapstrīd noteikumus mācīties attālināti ārkārtējās situācijas  laikā: "Skaidrs, ka visiem ir grūti, un to mēs neapšaubām. Runa ir par to, ka,

jau ārkārtējai situācijai beidzoties, tirdzniecības centri ir vaļā, vecāki atgriežas birojos, ir normāla dzīve, bet bērni skolās joprojām mācās attālināti, un nekādi grozījumi nav izdarīti, lai no 1.septembra būtu pārliecināti, ka bērni atgriezīsies klātienē."

"Mani bērni ļoti grib atgriezties reālajā skolā! Viņiem ārkārtīgi pietrūkst klasesbiedru, skolotāju, iemīļoto stundu, praktisko un laboratorijas darbu. Mājās ir absolūti neiespējami izveidot bērnam skolas atmosfēru! Akadēmiskās zināšanas kaut kā tomēr var dot, taču skolas dzīvi ar dzīvo saziņu ar vienaudžiem un skolotājiem, darbu komandā - nav iespējams. Kopš rudens vidus mums visas stundas un mājas darbi ir tikai tiešsaistē, mani bērni 8-12 stundas dienā pavada pie datora, lai gan oftalmologi iesaka pusaudžiem pavadīt pie datora ne ilgāk kā 1-2 stundas dienā. Viņi ir demotivēti, morāli izsmelti un ir zaudējuši interesi mācīties," savā un citu ģimeņu pieredzē dalās Smehova.

Attālināto mācību kā klātienes mācību sastāvdaļas iekļaušana likumdošanā vecākiem izraisa sašutumu un rada bažas.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka attālinātās mācības ārpus ārkārtējās situācijas bērniem nav pieļaujamas, jo rada būtisku un neatgriezenisku kaitējumu viņu fiziskajai un garīgajai veselībai, kā arī ir pretrunā ar izglītības mērķiem

un neatbilst valsts noteiktajiem izglītības kvalitātes standartiem.

Vecāku pārstāve norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem izglītības iestāde veido fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, veicina skolēna sociālo un emocionālo prasmju apguvi un ir pielāgota katra skolēna atšķirīgajām mācību un attīstības vajadzībām. Attālinātajās mācībās šādu vidi nevar izveidot pēc definīcijas.

Attālinātās mācības, kas kļuvušas par vienīgo iespējamo izglītības veidu, nav pieejamas bērniem, kuriem nav atbilstoša tehniskā aprīkojuma - personīgā datora, licencētu datorprogrammu, nepārtraukta interneta pieslēguma -, kā arī bērniem no daudzbērnu ģimenēm, jo galvenā problēma vairākumam daudzbērnu ģimeņu nenoliedzami ir dzīvojamā platība.

Vecāki ir pārliecināti, ka ierobežojumi izglītības jomā, kas paredzēti Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 un Izglītības likumā, ir pretrunā ar tiesībām uz izglītību, ko paredz Satversmes 112.pants.

"Protams, pamattiesības uz izglītību nav absolūtas. Lai noskaidrotu, vai tiesību uz izglītību ierobežojums, kas noteikts ar apstrīdētajām normām, ir attaisnojams, ir jāvērtē, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi," skaidro Smehova. 

Viņa atgādina, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums un grozījumi Izglītības likumā, kas pielīdzina attālinātās mācības klātienes mācībām, Saeimā tika pieņemti kā steidzami. "Pieņemot šīs likuma normas, Saeima nav uzklausījusi skolēnu, viņu vecāku un nevalstisko organizāciju viedokļus, kā arī ir pieņēmusi šīs normas nepamatotā steigā, bez pilnvērtīgas diskusijas. Tāpēc, neskatoties uz to, ka formāli ietvertais ierobežojums ir noteikts “ar likumu”, tomēr apstrīdētās normas nav “likums” materiālā nozīmē, jo tās ir pretrunā labas likumdošanas principam," uzskata vecāku pārstāve. 

"Mēs atzīstam, ka pamattiesību uz izglītību ierobežojumam ir leģitīms mērķis situācijā, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kas liecina par to, ka saglabājas augsts Covid-19 inficēšanās un saslimšanas risks, ko nevar samazināt ar citiem līdzekļiem. Savukārt

mēs apstrīdam normas, ciktāl šīs normas ir attiecināmas uz “normālo situāciju” (kad nav izsludināta ārkārtējā situācija), tāpēc uzskatām, ka apstrīdētajām normām nav konstatējams leģitīms mērķis.

Smehova arī atsaucas uz Eiropas Savienības Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tehnisko ziņojumu, kas publicēts 2020.gada 23.decembrī, kurā norādīts, ka starp Covid-19 pētniekiem valda vispārēja vienprātība, ka lēmums slēgt izglītības iestādes, lai kontrolētu Covid-19 pandēmiju, būtu jāpieņem kā pēdējais līdzeklis Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iespējamie ieguvumi, visticamāk, neatsver negatīvo ietekmi uz bērnu fizisko un garīgo veselību un izglītības zaudējuma sekas, ko bērniem rada skolu slēgšana, kā arī plašāku ekonomisko ietekmi uz sabiedrību, norāda Smehova. Skolu slēgšana ir saistīta ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz skolēnu fizisko un garīgo veselību un izglītības kvalitātes zuduma ietekmi uz bērniem. Tā var padziļināt sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību, nesamērīgi ietekmējot tieši mazaizsargātus bērnus, aprūpētājus, ģimenes un kopienas.

Šobrīd tiek paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības dēļ slēgtās izglītības iestādes rada nozīmīgus ekonomiskos un izglītības kvalitātes zaudējumus, kā arī ilgtermiņa sekas sabiedrības labklājībai, norāda viena no sūdzības autorēm.

"Ņemot vērā skolu slēgšanas smagās sekas uz bērniem un sabiedrību kopumā, šāda veida ierobežojumu vajadzētu izmantot tikai kā pēdējo līdzekli slimības izplatības kontrolei, turklāt šādam ierobežojumam vajadzētu būt ierobežotam laikā. Mēs savukārt redzam, ka valdības lēmums slēgt skolas rudens vidū bija viens no pirmajiem lēmumiem Covid-19 infekcijas apkarošanā, pirms tika nolemts aizslēgt tirdzniecības, izklaides un sporta centrus, kā arī ievest citus ierobežojumus," uzsver Smehova. 

"Pēc UNICEF statistikas kopā 2020/2021.mācību gadā no 2020.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.maijam skolas Latvijā bija pilnībā vai daļēji slēgtas 34 nedēļas, kas ir absolūtais rekords Eiropas Savienībā. Lietuvā skolas bijušas slēgtas 27 nedēļas, Igaunijā – 16, Beļģijā – 7, bet Spānijā un Šveicē skolas bija atvērtas visa mācību gada garumā. Tādējādi apstrīdētajām normām ir tik smagas negatīvas sekas, ka

sabiedrības ieguvums Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā nav atsverams ar tiem zaudējumiem, kas rodas skolēniem, viņu vecākiem un sabiedrībai kopumā attālināto mācību rezultātā.

Tāpēc apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam," teikts vecāku pārstāves paziņojumā medijiem.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas atdod priekšroku epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai un Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz visu citu interešu rēķina: gan skolēnu interešu rēķina iegūt kvalitatīvu izglītību un saglabāt fizisko un mentālo veselību un labsajūtu, gan uz visas sabiedrības ilgtermiņa interešu rēķina. Apstrīdētās normas nepanāk taisnīgu līdzsvaru starp šīm vērtībām, uzskata vecāki.