Eiropas Komisijas prezidente: Brisele nekad nepieņems divu valstu risinājumu Kiprai (3)

"Es vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs nekad nepieņemsim divu valstu risinājumu, mēs par to esam ļoti stingri un ļoti vienoti un uz to Kipra var paļauties," vizītes laikā Kiprā pavēstīja Leiena. "Vissvarīgākā daļa ir vienotība ES un apzināšanās, ka visas 26 dalībvalstis Eiropas līmenī stāv jums līdzās."

ANO cenšas sarunu ceļā panākt vienošanos, lai izbeigtu vairākas desmitgades ilgušo konfliktu par sadalītās salas likteni, tomēr aprīlī Ženēvā notikušajās sarunās, kas bija pirmās kopš 2017.gada, nekādu progresu panākt neizdevās.

Sarunas izjuka, kad Turcija un Kipras turku līderis Ersins Tatars uzstāja, ka ir ar mieru procesu turpināt vienīgi tad, ja Turcijas okupētā Kipras ziemeļu daļa tiek akceptēta kā valsts.

Ziemeļkipras Turku Republikas valstiskumu atzīst vienīgi Ankara.

Centieniem panākt konflikta atrisinājumu nesekmējoties, abās pusēs vairojas vilšanās.

2004.gadā Kipras grieķi ar lielu balsu vairākumu noraidīja ANO piedāvāto salas apvienošanas plānu, ko vienlaikus notikušajā referendumā Kipras turki bija apstiprinājuši.

Gandrīz sešas desmitgades kopš Kiprā izvietoti ANO miera uzturētāji Apvienotās Nācijas kā starpnieks cenšas panākt vienošanos par sašķeltās salas atkalapvienošanos.

Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.

Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta.

Tā dēvēto Ziemeļkipras Turku Republiku no grieķu pārvaldītās salas daļas atdala ANO kontrolēta buferzona.

Sarunas par salas atkalapvienošanos ilgstoši bijušas neveiksmīgas un to pēdējās kārta, kas notika Ženēvā 2017.gadā, arī nonāca strupceļā.