Lembergs vērsies ST, apstrīdot ieslodzījuma apstākļus

Aivars Lembergs FOTO: Edijs Pālens/LETA

Bijušais Ventspils pilsētas mērs Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"), kurš izcieš cietumsodu Rīgas Centrālcietumā, ierosinājis lietu Satversmes tiesā (ST) par normām, kas noteic priekšmetus, kurus cietumā ir tiesības izmantot apcietinātajam.

Lembergs pieteikumā norādīja, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, viņš ir notiesāts citstarp ar brīvības atņemšanas sodu un viņam noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums.

Apcietinājumā viņš lūdzis izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, bet viņa lūgums noraidīts,

17

jo likuma normas neparedz apcietinātā tiesības izmantot šādu priekšmetu. Tādējādi, pēc Lemberga domām, viņam esot liegtas tiesības attālināti pildīt pašvaldības domes deputāta pienākumus.

Lembergs lūdz ST pārbaudīt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkta un Ministru kabineta (MK) 2007.gada 27.novembra noteikumu "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 4.pielikuma 10.punkta atbilstību Satversmes 101.panta pirmajam teikumam un 106.panta pirmajam teikumam.

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkts nosaka, ka apcietinātajam ir tiesības izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku - televizoru un tam pievienojamās videospēles, kā arī ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju. Kopējais individuālajā lietošanā izmantojamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus.

To pašu sadzīves tehnikas klāstu nosaka arī MK noteikumi.

Satversmes 101.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un Satversmes 106.panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Lembergs norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas process neatbilst labas likumdošanas principam. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 101.panta pirmajā teikumā un 106.panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļautu katrā gadījumā individuāli izvērtēt, vai apcietinātajam var dot atļauju izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, un noteikt kritērijus šādas atļaujas došanai. Labums, ko no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma gūst sabiedrība, esot mazāks par pieteikuma iesniedzējam nodarīto kaitējumu.

ST ir uzaicinājusi Saeimu un MK līdz 9.septembrim iesniegt ST atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 9.decembris.

Jau ziņots, ka februārī Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, un sagaidāms, ka Lembergs spriedumu pārsūdzēs.

Lembergs ievēlēts arī šajā Ventspils domes sasaukumā, tomēr pie mēra amata viņš vairs netika, jo, viņam atrodoties apcietinājumā, pietrūka vienas izšķirošas balss.

Pašvaldību vēlēšanās septiņus mandātus ieguva partija "Latvijai un Ventspilij", pa diviem mandātiem - "Latvijas attīstībai" un partiju apvienība "Jaunā vienotība" un "Latvijas Reģionu apvienība", pa vienam mandātam - Jaunā konservatīvā partija un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Lembergs drīkstēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo attiecībā uz viņu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums.

Uz augšu
Back