Apgādā "Dienas Grāmata" klajā nāk romāns par Vili Lāci

Vilis Lācis ar ģimeni 1947.gadā FOTO: Wikipedia.org

Klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs - Māra Bērziņa romāns "Nākotnes kalējs" — par latviešu rakstnieku, daudzu romānu, stāstu un lugu autoru, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas PSR Ministru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju Vili Lāci (1904–1966).

Māris Bērziņš (1962) divdesmit aktīvas rakstniecības gados lasītāju vērtējumam nodevis piecus romānus, vairākus stāstu un lugu krājumus. Rakstnieka veikums novērtēts ar Latvijas literatūras gada balvu dramaturģijā (2009) un prozā (2015), Baltijas Asamblejas balvu literatūrā un Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā. Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Māris Bērziņš FOTO: Ekrānuzņēmums

““Pamostos ar riebīgu, bezcerīgu sajūtu, kas jau velk uz depresiju,” padomju literatūras izkārtne un politikas marionete Vilis Lācis raksta dienasgrāmatā. Un viņš tiecas pēc rakstīšanas terapijas, kurai pats īsti netic, cerot, ka sirds un sirdsapziņa taps vieglāka, ja arī fiziskās kaites un neapturamo alkohola degradāciju atvairīt neizdosies. Šķiet, ka Māris Bērziņš šo terapiju pāradresējis latviešu tautai. Ar to brašo literatūru, kurā Lācis veikli tiek galā ar raitiem sižetiem, efektīgiem varoņiem, vienkāršu valodu un piemērotiem, viegli maināmiem politiskiem akcentiem, ne Lācim pašam, ne mums nav pieticis, lai kaut ko par sevi saprastu. Šis ir cits žanrs, tas pedantiskās detaļās zīmē aprobežotību un nomāktību. Bērziņš ieskatās tur, kur cilvēks ir iekūlies un grimst purvā, no kura ārā vairs netiks nekad,” tā Inese Zandere.

“Nākotnes kalējs” FOTO: publicitātes

“Tas Vilis Lācis, kura romānus aizgūtnēm lasīju, savos skolasbērna pirkstiņos knapi noturēdama biezos un apbružātos sējumus, manās acīs nu jau ir zaudējis sākotnējo spozmi. Māra Bērziņa atkal dienas gaismā izceltais personāžs pirmkārt un galvenokārt liek domāt par laikmeta un cilvēka, tajā skaitā rakstnieka, attiecībām. Pārmaiņu laikos dažkārt atsedzas būtība, ko vēlāk gribētos piegludināt un aizbildināt. Divdesmitais gadsimts šajā ziņā nebija izņēmums,” par grāmatu saka Gundega Blumberga.

Latvijas Tautas valdības priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins (no labās), iekšlietu tautas komisārs Vilis Lācis, izglītības tautas komisārs Jūlijs Lācis (otrajā rindā vidū) 1940. gadā. FOTO:

Par projektu "Es esmu..."

2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu...”. Jaunajā sērijā kopumā iecerēti 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.

Jaunais projekts “Es esmu…” paredz sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.

Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi — kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.

Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.

Uz augšu
Back