Veselības nozares darbinieku vidū vakcinēti jau 84%

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Plaušu ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa saņem farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu pret Covid-19. Ilustratīvs foto FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijā vislielākā vakcinācijas aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84% nozares darbinieku,

Sociālo aprūpes centru darbinieku un klientu aptvere (saņemta vismaz viena vakcīna deva) sasniedz 72%, personu vecumā virs 70 gadiem - 46%, personu ar hroniskajām slimībām - 55,35%, personu vecumā no 60 līdz 69 gadiem - 50%, bet izglītības iestāžu darbinieku vidū aptvere sasniedz 60%.

Kā ziņots, arī šīs nedēļas otrajā dienā Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši aptuveni 5000 cilvēku, tādējādi vakcinācijas temps nav būtiski mainījies, salīdzinot ar vakardienu un pagājušo nedēļu. Otrdien pret Covid-19 kopumā savakcinēti 5084 cilvēki, no tiem 2351 ticis pie vakcīnas pirmās devas, 2285 - pie otrās, bet 448 sapotēti ar "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācijas pret Covid-19 temps joprojām vairākas reizes atpaliek no maija beigām, kad, uzstādot rekordus, vienā nedēļā vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.

Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 327 684 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 657 447 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 754 639 cilvēki. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 34,83% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 35,51% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.

Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un J&J jeb "Janssen".

Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.

Viskūtrāk pret Covid-19 Latvijā vakcinējas vismaz 90 gadus veci seniori

Līdz šim vakcīnu pret Covid-19 viskūtrāk saņēmuši vismaz 90 gadus veci iedzīvotāji.

Vismaz 90 gadus vecu iedzīvotāju vidū vakcinēti vien 30%, un šis ir zemākais rādītājs kopumā visu vecuma grupu vidū.

Vismaz vienu poti līdz šim ir saņēmuši 15% pusaudžu vecumā no 12 līdz 15 gadiem, savukārt vecumā no 16 līdz 17 gadiem pirmo poti saņēmuši 30% pusaudžu. Jauniešu potēšana pret Covid-19 vairākos posmos gan sākta ievērojami vēlāk.

Vismaz vienu poti pret Covid-19 saņēmuši 43% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī tikpat liels 30 līdz 39 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars. 44% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem arī saņēmuši vismaz vienu poti, bet 50 līdz 59 gadus vecu iedzīvotāju vidū vakcinācijas aptvere sasniegusi 45%.

Augstāks vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars ir gados vecāku iedzīvotāju vidū. 60-69 gadus vecu iedzīvotāju vidū tā ir 50%, 70-79 gadus vecu iedzīvotāju vidū - 58%, 70-79 gadus vecu iedzīvotāju vidū - 58%, 80-89 gadus vecu iedzīvotāju vidū - 48%.

Uz augšu
Back