Pirms pāris mēnešiem sociālos medijus pārskrēja vakcīnu noliedzēju izplatīta ziņa, ka vakcinācijas centrā pēc potes miris vīrietis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nepatieso ziņu noliedza, un Veselības ministrija vērsās policijā. Taču tā kriminālprocesu ierosināt atteikusies, jo neesot konstatēta sabiedriskās kārtības traucēšana.
Toties gan policija, gan Valsts drošības dienests (VDD) sācis pārbaudi par vakcinācijas pretinieka Jāņa Pļaviņa izplatītajiem draudiem izpildīt nāves sodu augstākajām amatpersonām, ārstiem un žurnālistiem.
Pilnībā izdomāta ziņa par smagām vakcīnas blaknēm izplatīta arī jūlija beigās. Kāds cilvēks Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķa vārdā nepatiesi apgalvoja, ka ar smagām vakcīnas blaknēm uz slimnīcu vests pusaudzis. Savukārt vēl kādā video parādīts, kā vakcinācijas punktā uz grīdas saļimis vīrietis, un runāts par nāvi, lai gan patiesībā cilvēks tikai paģībis. Abos gadījumos atbildīgās iestādes solījušas vērsties policijā. Taču atteikums ierosināt krimināllietu pēc viltus ziņas maijā liek šaubīties, vai šoreiz iznākums varētu būt citādāks.
“Nav noziedzīga nodarījuma sastāva,” atteikumu ierosināt krimināllietu skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par viltus ziņu izplatīšanu, taču šādas darbības mēdz skatīt kontekstā ar tā pantu par huligānismu, ko iepriekš aprakstīja arī Re:Baltica.
Lai nodarījumu tā klasificētu, Valsts policija apzina valsts iestādes, uzņēmumus vai citus iesaistītos, kas kļuvuši par upuriem. Piemēram, 2018.gadā vairākus jauniešus aizturēja pēc tam, kad viņi izplatīja nepatiesas ziņas par sabrukušu lielveikalu, laupīšanu bankā un no cietuma izbēgušiem noziedzniekiem. Toreiz tika secināts, ka ziņas ne tikai radīja satraukumu sabiedrībā, bet traucēja arī attiecīgo iestāžu un uzņēmumu darbu. Pērnā gada nogalē tika aizturēts organizācijas Tautas varas fronte līderis Valentīns Jeremejevs un stacionāra Gaiļezers feldšere Marina Kornatovska, kura video apgalvoja, ka viņas kolēģi slimnīcā nevis palīdz, bet ar apšaubāmu medikamentu pasliktina Covid-19 pacientu stāvokli. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca Re:Check toreiz skaidroja, ka slimnīca pēc tam saņēmusi draudu vēstules un notikušais ietekmējis emocionālo klimatu ārstniecības personu vidū. Savukārt šogad jūnijā aizturēta kāda sieviete, kas izplatījusi ziņu, ka, ierodoties Nodarbinātības valsts aģēntūrā (NVA) un aizpildot anketu, var saņemt 130 eiro. Sākts krimināllprocess, jo tā esot traucēts NVA darbs. Taču saistībā ar stāstu par nāvi vakcinācijas centrā sabiedriskās kārtības traucējums nav konstatēts, pauda Homenko.
Vai policija varētu darīt vairāk?
Krimināltiesību speciālists, deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) norāda – neskatoties uz izaicinājumiem, policija varētu darīt vairāk: “Kā gribētu policija? Lai ir atrasti pieci cilvēki, kas stāsta: “Es vairs nevarēju gulēt, man ir [paaugstināts] asinspiediens, bet nevis potes dēļ, bet tādēļ, ka es to ziņu izlasīju.” Bet tādu cilvēku nav.” Policija varētu izdarīt secinājumu pati, saka Judins: “Ir pamats uzskatīt, ka tas rada negatīvu efektu, uztraukumu sabiedrībā, nervozitāti, paniku. Tas jāapraksta. Policija negrib to darīt, jo tas ir kaut kas jauns, prokurors var teikt, ka tas neder, jo domās, ka tiesa neakceptēs, un tiesa var neakceptēt tāpēc, ka domās, ka apgabaltiesa var neakceptēt.”
Tajā pašā laikā Judins uzsver, ka policija saskaras ar vēl citiem šķēršļiem. Piemēram, jāpierāda, ka nepatiesās ziņas izplatītājs nav ar to dalījies vien tāpēc, ka pārpratis ziņās lasīto vai noticējis kaimiņa izplatītām baumām. Tāpat jāizšķiras par to, kam veltīt resursus. “Policija var darīt vairāk, bet es nezinu, vai būtu loģiski un pareizi, ja tā vietā, lai meklētu nozagtu automašīnu, viņi pratinātu kaimiņus, lai saprastu, kurš ko pateica saistībā ar vakcināciju,” saka Judins.
Gan Homenko, gan Judins arī ir vienisprātis, ka policija no šādiem draudiem vienmēr nepasargās, taču to varētu labāka sabiedrības medijpratība.
Vakcīnskeptiķi draud ar nāves sodiem
Tikmēr nepatiesas informācijas izplatītāju vēstījumi kļūst arvien radikālāki. Facebook sazvērestības teoriju izplatītājs Jānis Pļaviņš publicējis video, kurā spriež par nāves sodu veikšanu premjeram, veselības ministram, žurnālistiem un ārstiem. Ar to dalījās vairāk nekā 400 cilvēku. Policija un VDD norāda, ka ir sākta pārbaude. No VDD atbildes Re:Check 27.jūlijā sniegtās atbildes gan noprotams, ka video autoru vēl tikai plānots nopratināt, lai gan kopš tā publicēšanas sociālajos medijos pagājušas jau vairākas dienas. “No video autora tiks pieņemti paskaidrojumi par paustajiem aicinājumiem,” rakstiskā atbildē norādīja VDD.
Šis nav pirmais gadījums, kad pandēmijas laikā konkrētiem cilvēkiem tiek izteikti draudi vai izskan aicinājumi uz vardarbību. Ierobežojumu un vakcinācijas skeptiķu Telegram grupās Re:Check fiksējis apgalvojumu, ka vairākas amatpersonas gaida nāves sods vai mūža ieslodzījums. Tāpat publicēti aicinājumi bruņoties.
Arī VDD norāda, ka novēro arvien vairāk mudinājumu uz vardarbību, kas galvenokārt saistīti ar vēršanos pret valstī ieviestajiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai: “Varam apstiprināt, ka kopš jūnija beigām VDD ir novērojis agresīva satura pieaugumu interneta vidē, jo sevišķi sociālo tīklu platformās. Monitorējot informatīvo telpu, VDD ir identificējis arī aicinājumus uz prettiesiskām aktivitātēm, tajā skaitā vardarbību.” Tāpat VVD novērojis “viltus profilu aktivitātes pieaugumu, tiem izplatot sazvērestības teorijas un viltus ziņas saistībā ar Covid-19”. Citādās domās gan ir Homenko, kas norādīja, ka agresīvu ziņojumu izplatības pieauguma nav, un intervijā Re:Check šādu saturu saistīja ar neapdomīgiem popularitātes meklējumiem jauniešu vidū.
