Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, būtiska latviskās identitātes daļa, 2008. gadā tos iekļāva UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriāla kultūras mantojuma sarakstā kā Baltijas dziesmu un deju svētkus. 2023.gadā tiks atzīmēta tradīcijas 150.gadskārta, viens no būtiskākajiem notikumiem ceļā uz to ir Rakstniecības un mūzikas muzejā topošā pastāvīgā Dziesmusvētku ekspozīcija Mežaparka Lielās estrādes telpās. Ekspozīcija top sadarbībā ar Kultūras ministriju un Rīgas domi.
Paredzēts, ka ekspozīcija iekārtosies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi - multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, vizuāli un skaniski izzināma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmu svētku tradīcijā iesaistītie - gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes, gan arī veikt muzejpedagoģiskas nodarbības. Visiem interesentiem būs pieejami arī ar dziesmu svētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, visi pieejamie svētku repertuāru krājumi, dalībnieku datu bāze, kā arī plašas sabiedrības iesūtītie pieredzes stāsti. Ekspozīcijā tiks apskatītas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares – kora, dejas, pūtēju orķestru, simfonisko orķestru, kokļu mūzikas, tautas tērpu, folkloras ansambļu, tautas daiļamata. Izstāde būs pirmā Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā pastāvīgā ekspozīcija. Tās veidotāju lokā ir arhitekts Austris Mailītis, satura kuratore Iveta Ruskule, muzikālā satura kurators Juris Vaivods, režisore Kristīne Želve, māksliniece Anna Heinrihsone, dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce, RMM mākslas eksperti Ieva Ezeriete un Dzintars Gilba, RMM Krājuma dokumentēšanas nodaļas vadītāja Solvita Puķīte, RMM Krājuma dokumentēšanas nodaļas speciāliste Rūta Līcīte, RMM Izglītības un satura nodaļas vadītāja Liega Piešiņa un ekspozīcijas darba grupas vadītāja Indra Vilipsone. Izstādes oriģinālā video satura autors ir Roberts Rubīns, producents Uldis Cekuls, skaņu dizainu veido Sigvards Kļava.