Būvnieku karteļa sadārdzinājums piecos VNĪ projektos ir vismaz €4,8 miljoni

Ojārs Valkers FOTO: VNĪ

No 77 Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmumā minētajiem būvniecības projektiem, kuros konstatētas būvnieku karteļa vienošanās par mākslīgu cenu sadārdzinājumu, piecos objektos cietušais pasūtītājs ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un pirmās aplēses rāda, ka iespējamais būvnieku valstij nodarīto zaudējumu apmērs tajos ir vismaz 4,8 miljoni eiro, informēja VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

No KP sarakstā minētajiem 77 būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar karteļa dalībniekiem, uz VNĪ ir attiecināmi seši līgumi par pieciem objektiem, kas slēgti laika periodā no 2016.gada līdz 2018.gadam.

VNĪ kā pasūtītājs ir šādos piecos objektos - ēkas atjaunošana Prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēkas atjaunošana Citadeles ielā 1, Rīgā (abiem būvuzņēmējs - SIA "Abora"), Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8, Rīgā (būvnieks pilnsabiedrība "Rere meistari 1"), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē Strēlnieku laukumā 1, Rīgā (būvnieks SIA "Skonto būve"), kā arī 2019.gadā VNĪ ar "Rere būve 1" lauztais līgums par Jaunā Rīgas teātra būvniecību Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

"Aizstāvēsim valsts intereses un rīkosimies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem - karteļa dalībniekiem.

1

Esam pieprasījuši KP papildus informāciju, izvērtēsim juridiskās iespējas un, tiklīdz tam būs tiesisks pamats, nekavējoties rīkosimies, lai atgūtu valstij piederošos līdzekļus," pauda Valkers.

Viņš neizslēdza, ka valstij nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt, ja saņemot no KP pieprasīto papildus informāciju VNĪ konstatēs, ka faktiskais sadārdzinājums ir bijis lielāks.

Patlaban aplēsts, ka karteļa darbības rezultātā slēgtajos būvniecības līgumos mākslīgi veiktais sadārdzinājums kopā veido vismaz 4,8 miljonus eiro no kopējās projektu izmaksu summas. Aprēķins balstīts uz likumā noteikto prezumpciju, kas paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%. Precīzu valstij nodarīto zaudējumu apmēru varēs noteikt, kad būs zināms arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējums un lēmumi.

"Patlaban VNĪ nav tiesiska pamata pārtraukt citu būvniecības līgumu izpildi.

1

KP kā kompetentā institūcija ir veikusi plašu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz būvniecības dalībnieku neatļautām vienošanām, identificējusi visus iepirkumus, kuru rezultātus tas ir ietekmējis. Ja pēc papildus informācijas saņemšanas no KP konstatēsim, ka karteļa vienošanās vēsturiski varētu būt ietekmējusi plašāku iepirkumu loku, attiecīgi rīkosimies, jo tiesisks pamats reaģēšanai rodas konstatējot prettiesisku rīcību līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vai līguma izpildes laikā," pavēstīja Valkers.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmumā izveidota spēcīga korporatīvās pārvaldības, tai skaitā iekšējā pretkorupcijas un risku vadības sistēma un visi attiecīgie kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrībai būs nulles tolerance attiecībā uz jebkuru prettiesisku rīcību vai jebkādu vēsturisku amatpersonu iesaisti, ja KP izpētes gaitā atklātos kādi papildus apstākļi, par kuriem šobrīd nav zināms, piebilda Valkers.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju, valdība būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmes uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu uzdevusi izvērtēt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, papildus tai izteikts arī aicinājums izvērtēt publisko iepirkumu procedūru un nākt klajā ar uzlabojumiem tajā.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 156 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā.

Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Uz augšu
Back