Ministrijā atzīmēja, ka nacionālā līmenī nav novērtēta valodas resursu nozīme valodas tehnoloģiju izstrādē, nepietiekami finansēta tās kritiskā pamatkomponente - lielie dati, kā arī ir vāja valodas pedagogu, latviešu valodas akadēmiskā, zinātniskā personāla ataudze. Nākamajā septiņu gadu periodā IZM apņemas arī šos iztrūkumus vērst par labu.
Tāpat uzdevumu sarakstā ir aktīvāka sabiedrisko mediju iesaiste valsts valodas politikas un pamatnostādņu īstenošanā, kā arī strādāt pie latviešu valodas lietojuma un apguves pievilcības, jo angļu valodas straujā izplatība daudzās sabiedrības dzīves jomās pasaulē un Latvijā, sabiedrības un indivīdu pārliecība par angļu valodas nepieciešamību, angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus.
Savukārt viens no sevišķi svarīgiem uzdevumiem IZM nākamajā septiņgadē ir latviešu valodas terminogrāfijas zinātnisko principu un praktiskās terminrades kā zinātniskās darbības daļas attīstība.
IZM apņemas ieviest sistemātisku atbalstu latgaliešu rakstu valodas izpētei un attīstībai, kā arī mainīt neregulāro atbalstu lībiešu valodas attīstībai, ka arī attīstīt un veidot pieejamāku latviešu zīmju valodu.
Valsts valodas politikas izstrāde ir balstīta uz valodas situācijas izpēti, kas Latvijā tiek regulāri veikta, norādīja IZM. Valsts valodas politikā nozīmīgākās ir tās sociolingvistiskās funkcijas, kas attiecas uz valsts un sabiedrības interesēm: valoda publiskajā telpā, iestādēs, plašsaziņas līdzekļos, izglītībā, darbavietā. Taču, kā norāda IZM, ne mazāk svarīgi ir apzināt latviešu valodas lietojuma tendences un valodu izvēli privātajā saziņā, proti, ģimenē, ar draugiem. Tās ir jomas, ko valsts neregulē, bet kas parāda valodu lomu sabiedrībā.