Kirila Ēča darbs “kā iemācīties nemest ēnu?” / bijusī LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4
“Iemācīties līdzāspastāvēšanu, kas nav balstīta sāncensībā. Iemācīties dalīšanos telpā, kas nav balstīta distancē. Iemācīties patstāvību, kas nav balstīta cita nepatstāvībā. It kā būt un reizē nebūt. It kā būt gaismā un reizē nemest ēnu. “kā iemācīties nemest ēnu?” ar bijušo Bioloģijas fakultāti mijas, savstarpēji viens otru papildinot. Zinātkāra un vērīga rūpēšanās par vidi, kas mūs ieskauj, apskauj un dara iespējamus, ir viens no veidiem, kā mēs esam spējīgi mācīties nemest ēnu, nestāties priekšā gaismai, kas nepieciešama kādam citam. Ideja savā ziņā ir ļoti utopisks aicinājums. Vienlaikus šo jautājumu uzdod ēka pati, pieminot caurumus Rīgas pilsētvidē – ēkas, kas laika gaitā kļuvušas par neredzamiem, skumīgiem vrakiem,” sava darba ideju komentē dzejnieks Kirils Ēcis.
Jānis Balodis “mums ir kaut kas kopīgs” / vērojams no “Tilta uz nekurieni” Daugavgrīvas ielā 29A
“Apgalvojums neizslēdz to, ka starp mums ir atšķirības. Mēs neesam vienādi, taču šī neona zīme ir mazs mēģinājums palūkoties vai meklēt to, kas mūs jebkādā veidā vieno. Šī meklējumu un atradumu procesa mērķis nav par vienojošo ņemt tikai gaišo un priecīgo. Tas drīzāk ir piedāvājums ļaut vienojošā meklējumiem vest tur, kur tie grib vest. Rast gan skumjus, gan muļķīgus, gan neveiklus, gan varonīgus, gan gļēvus, gan aizkustinošus savstarpēji vienojošus notikumus,” par darbu stāsta tā autors, teātra veidotājs Jānis Balodis.
Tims Etčelss “Kad tu šo lasi” / Miera iela 39
Tima Etčelsa mākslas darbs “Kad tu šo lasi” aicina lasītāju nodoties domāšanas eksperimentam, vienlaikus reflektējot par pagātni un iztēlojoties nākotni. Mākslas darba radītais teksts atveidots sarkanā un zilā krāsā, kas savijoties rada rotaļīgu vizuālu saspēli un tādējādi uzsver tekstā ietverto vārdu spēli un dažādos iespējamos lasījumus. Darbs veidots sadarbībā ar LJTI un Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” ilggadējo māksliniecisko vadītāju Gundegu Laiviņu.
Tims Etčels par savu darbu saka: “Pirms sāku veidot šo darbu, mēs daudz runājām ar LJTI komandu, ar Gundegu Laiviņu, kuras līdzdalība un sacītais veido šī darba konceptuālo kodolu. “Kad tu šo lasi” pamatā ir sarunas par Latviju, Rīgu, tās sarežģīto un vienmēr klātesošo vēsturi, kā arī šī brīža situāciju, kas ietiecas nākotnē. Es vēlējos radīt darbu, kas atspoguļotu dinamisko “spriedzi” pilsētā un tās iedzīvotājos, kam jāsaskaras ar šo vienlaicīgi līdzas pastāvošo realitāti, un kam jāspēj skatīties pagātnē un nākotnē vienlaicīgi. Nākotnes un pagātnes tēma var būt ļoti cieši saistīta ar mūsu personīgo pieredzi, bet tā parādās arī sabiedrības atmiņā un politiskajā situācijā. Tāpat kā daudzi mani darbi, arī “Kad tu šo lasi” ir atvērts, poētisks ielūgums pilsētvidē, kas paredz, ka sastapšanās ar katru cilvēku, kas to pieņems, būs citādāka.”
Novembra sākumā katrs no tiem dosies “viesizrādēs” un tiks izstādīti Aizputē, Tukumā, Rēzeknē un citās pilsētās.