Cik sarežģīts lietošanā ir plug-in hibrīds? (1)

TVNET Auto
CopyLinkedIn Draugiem X
Peugeot 308 SW Hybrid
Peugeot 308 SW Hybrid Foto: Peugeot

Uzlādes infrastruktūras ierīkošana atpaliek no tempa, ar kādu parādās elektriskie transportlīdzekļi, tāpēc jaunais enerģijas veids tirgu nepārņems tik ātri, kā dažbrīd vēlētos tehnoloģiju entuziasti. Taču, gaidot, līdz tīkls kļūs plašāks, autobraucējs var izvēlēties kompromisu – uzlādējamo hibrīdu. Divu veidu motoru apvienotās spējas nodrošina pārvietošanās brīvību, nepieprasot kompromisus.

Uzlabojoties elektriskās piedziņas komponentiem, uzlādējami hibrīdi pēdējās desmitgades laikā ir kļuvuši krietni pievilcīgāki. Elektromotors un baterija sver mazāk, savukārt tehniskie rādītāji ir ievērojami labāki nekā spraudņa hibrīdu pionieriem.

Tagad, izvēloties uzlādējamo hibrīdu, nav jāakceptē nepatīkami kompromisi un vienas priekšrocības dēļ jāatsakās no citām svarīgām lietām. Piemēram, daudzi jaunās paaudzes hibrīdi, to vidū arī Peugeot, tīrā elektriskajā režīmā spēj braukt ar 130 km/h. 50 km distance ar vienu uzlādi ir izplatīts rādītājs, bet, piemēram, franču ražotāja kompaktais universālis 308 SW Hybrid labvēlīgos apstākļos spēj veikt 60 km.

Turklāt braucēju neierobežo noteikts attālums – kad izsmelta elektroenerģijas rezerve, hibrīda piedziņa automātiski ieslēdz benzīna vai dīzeļdegvielas iekšdedzes dzinēju.

Paļaujoties uz elektrisko piedziņu

Lai gan uzlādējamie hibrīdi ir pieejami vairākus gadus, pircējiem aizvien mēdz būt bažas par to uzticamību un ekspluatācijas niansēm.

Oskars Irbītis no Rīgas Tehniskās universitātes Automobiļu katedras norāda, ka, neskaitot degvielu vai elektroenerģiju, jebkura automobiļa lielāko izmaksu īpatsvaru veido dilstošās daļas: riepas, balstiekārtas komponenti utt. Savukārt, ja runa ir par uzlādējamā hibrīda elektrisko motoru, bateriju un vadības sistēmu, tiem īpaša apkope tradicionālā izpratnē nav nepieciešama. Šie komponenti automobiļa konstrukciju padara nedaudz kompleksāku, taču ne sarežģītāku uzturēšanā.

“Par lielākām izmaksām varētu runāt tad, ja elektriskā piedziņa būtu mazāk uzticama nekā iekšdedzes dzinēji. Taču elektrisko sistēmu atteices notiek reti, un uzskatāmākais izskaidrojums ir rodams uzbūvē: salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēju, kam ir kloķvārpsta, klaņi, virzuļi un gāzu sadales mehānisms, dzesēšanas sistēma u.c., elektriskais motors ir nesalīdzināmi vienkāršāks. Defekti varētu būt saistīti ar elektroniku vai savienojumiem, bet praksē šī sadaļa ir uzticama,” komentē RTU pasniedzējs.

Foto: Peugeot

Žurnāla Profi Latvija redaktors Guntars Pulss ir vienisprātis, ka ekspluatācijas izmaksas lielākoties nosaka transportlīdzekļa komponentu uzticamība un degvielas patēriņš.

“Jā, hibrīdauto ir papildu elektromotors un baterija, bet tie nav komponenti, no kā es gaidītu īpašus pārsteigumus, drīzāk jau otrādi. Otrkārt, braukšana ar elektroenerģiju – jo īpaši pilsētas un piepilsētas apstākļos – iznāk lētāka nekā ar degvielu, un, kaut minimāli, citi mezgli e-braukšanas laikā nolietojas mazāk,” saka redaktors.

Papildu uzlādes aprīkojums nav nepieciešams

Pēc O. Irbīša domām elektromobiļi ir vilinoša izvēle, taču, raugoties patērētāja acīm, pāreja būs racionāla tad, kad parādīsies nepieciešamā infrastruktūra. Uz to nāksies gaidīt, jo elektrouzlādes kapacitāte ir citādāka nekā iekšdedzes spēkratiem, un uzlādes punktu izbūve pietiekamā skaitā būs inženiertehniskais izaicinājums.

“No savas pieredzes zinām, ka bāku var uzpildīt dažās minūtēs, savukārt elektromobilim praktiskas gaitas rezerves iegūšanai ir nepieciešama sava pusstunda pat ātrās uzlādes stacijā. Tas nozīmē, ka vajadzēs daudz vairāk uzlādes punktu,” skaidro Automobiļu katedras pasniedzējs.

“Mēs arī redzam, ka uzlādes tīkls attīstās citādāk nekā degvielas stacijas – tas ir izkliedētāks. Elektromobiļus uzlādē gan privātmājās, gan darbā, gan pie iepirkšanās centriem vai kinoteātriem, un, ja elektromobiļi satiksmē ieņems galveno lomu, kas zina, cik aktuālas būs tradicionālās degvielas stacijas. Taču tas nemaina faktu, ka uzlādes tīklam jākļūst blīvākam,” tā O. Irbītis.

Pašlaik, braucot ar elektromobili, ir nepieciešama diezgan rūpīga plānošana, savukārt iekšdedzes dzinēji to radītā piesārņojuma dēļ kļūst nevēlami. O. Irbītis norāda, ka nelielos attālumos uzlādējamie hibrīdi var “nomedīt divus zaķus”, un 50 km sniedzamība daudziem ikdienā ir pilnīgi pietiekama. Turklāt spraudņa hibrīdam nav nepieciešama ātrā uzlāde.

Uzlādējamais hibrīds arīdzan ir lielisks veids, kā pierast pie elektroauto. Regulāri uzlādējot, ar to var braukt kā ar pilnvērtīgu elektromobili, taču vadītājam nerodas ar sniedzamību saistītā trauksme.

“Hibrīda bateriju var uzlādēt pa nakti mājās vai pa dienu darbā. Pat gandrīz tukšas baterijas uzlādēšanai nepieciešams līdz 3,5 stundām. Aprēķins ir vienkāršs: baterijas kapacitāte vidēji ir ap 10 kWh, tāpēc, izmantojot mājsaimniecības 3 kW tīklu, jums vajadzēs tikai nedaudz vairāk par trim stundām,” norāda RTU pasniedzējs.

Ja elektrisko piedziņu plānots izmantot intensīvāk, ir vērts apsvērt t.s. sienas lādētāju jeb privāto staciju. Piemēram, izmantojot 7,4 kW staciju, Peugeot 3008 Hybrid SUV automobiļa nosacīti lielo 13,2 kWh bateriju var uzlādēt 1 stundas un 45 minūšu laikā.

Uzlādēt bateriju ir daudz lētāk

G. Pulss tikmēr norāda, ka cilvēki darba un privātajās vajadzībās diezgan daudz brauc arī pa šoseju: “Paskatieties, kas notiek uz Vidzemes, Jelgavas vai Bauskas šosejas no rītiem un vakaros. Šie 30-50 km braucieni ir ikdiena, un daudzām ģimenēm citas transporta alternatīvas nemaz nav. Taču, pat braucot no vienas pilsētas uz otru, var iekļauties uzlādējamā hibrīda sniedzamībā, un tas ir vēl viens scenārijs, kur ir vērts parēķināt ieguvumus.”

Vienlaikus, kad veicami garāki gabali, uzlādējamie hibrīdi var braukt bez apstāšanās, turklāt daudzi modernie modeļi, kā augstāk minētā franču ražotāja 308 SW vai 3008 Hybrid, ir ne tikai ekonomiski, bet arī ietilpīgi un ērti.

Spēja braukt tīrā elektriskajā režīmā un zems vidējais degvielas patēriņš gan nenozīmē, ka spraudņa hibrīdi ir lēni. Elektromotora uzstādīšana uz abām asīm nodrošina efektīvu pilnpiedziņu un lielisku dinamiku. Piemēram, 3008 Hybrid4 jauda ir 300 ZS, bet sportiskais sedans 508 PSE Hybrid ar saviem 360 ZS spēj līdz 100 km/h paātrināties 5,2 sekundēs.

“Gadījums, kad uzlādējamā hibrīda priekšrocības jāizvērtē uzmanīgi, ir, ja domājat to izmantot kā komercauto. Daudzi komercauto veic lielus attālumus pa šoseju, un apstāšanās ir īsas. Uzlādējamais hibrīds šādā režīmā nav īpaši efektīvs, tāpēc cenu starpība, iespējams, nav tā vērta,” komentē Profi Latvija redaktors.

Citādi ir ar vairumu privātā un uzņēmu transporta, kas brauc pilsētā un piepilsētā, jo pārvietošanās elektriskajā režīmā iznāk daudz lētāka nekā ar degvielu. Privātajam braucējam 10 kWh maksā aptuveni 1,5 eiro, tātad par 3 eiro ir iespējams veikt 100 km ceļa. Dīzeļdegviela vai benzīns šādam attālumam izmaksās vismaz 9 eiro.

“Uzlādējamajam hibrīdam ir neliela baterija, un ikdienas pilsētas vai piepilsētas ritmā regulārā uzlādēšana ir dabiska lieta, taču ir vērts atcerēties, ka hibrīdu ir labi uzlādēt arī pirms garākiem braucieniem – pilna baterija jūtami samazina patēriņu,” rezumē G. Pulss.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu