Ko likt aiz auss, lai remontdarbi nesagādātu galvassāpes

No A līdz Z

Lai arī kas būtu iecerēts - minimāls kosmētiskais remonts, pilnīga dzīvokļa pārbūve vai jauna īpašuma būve -, pats galvenais ir laicīgi saplānot darbus un savas finansiālās iespējas. Veicot dzīvokļa remontu, svarīgi aizdomāties - vai būs jāmaina logi, durvis, jādemontē sienas un grīdas, jāmaina komunikācijas? Liela daļa cilvēku neaizdomājas, ka vairākiem renovācijas darbiem iepriekš nepieciešams saņemt būvatļauju. Būvatļauja jeb tās "mazā māsa" - apliecinājuma karte būs nepieciešama, ja ir vēlme apvienot telpas vai tieši otrādi - lielāku telpu sadalīt mazākās. Tāpat būvatļauja nepieciešama, ja plānojat mainīt durvju vai logu aiļu izmērus, iestiklot lodžiju vai veikt citus darbus, kas ietekmē ēkas ārējo izskatu, kopējo konstrukciju vai koplietošanas telpas. Attiecīgi remonta izmaksās jāieplāno ne tikai izdevumi, kas saistīti ar projekta saskaņošanu, bet potenciāli arī arhitekta pakalpojumi. Dokumentu jautājums būs īpaši aktuāls, ja īpašumu pēcāk iecerēts pārdot, jo īpašuma plānam zemesgrāmatā jāsaskan ar aktuālo izbūvējumu. Savukārt, ja ir iecerēts būvēt māju, nepieciešams izveidots un akceptēts būvprojekts, zemesgabala īpašuma vai lietošanas tiesību un apbūves tiesību apliecinoši dokumenti, būvdarbu žurnāls un citi nozīmīgi dokumenti, ar kuru sarakstu pilnībā var iepazīties attiecīgās pilsētas Būvvaldē.

Renovācijas procesā ne mazāk svarīgi aizdomāties par papildu izmaksām, kuras saistītas ar būvmateriālu piegādi vai būvgružu izvešanu. Pirms remonta tāpat jāpadomā arī par sadzīviskām lietām - kā plānot ģimenes ikdienu remonta laikā, kurš varētu pieskatīt mājdzīvnieku vai kā uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, kurus varētu neiepriecināt pastiprinātais troksnis.

Izvēlies uzticamus speciālistus

Liela daļa cilvēku mazāku remontu izvēlas veikt paši, tādējādi taupot finanšu līdzekļus. Tomēr lielāku renovāciju vai mājas būvniecības posmā noteikti ir vērts padomāt par profesionāļu piesaisti. Tas saīsinās izpildījuma laiku un samazinās kļūdu risku. Remonta laikā tas īpaši aktuāli posmos, kas skar mājas un kaimiņu drošību - elektrības padeve, kanalizācija u.c. Ja tomēr remontdarbus veic pats, ir vērts konsultēties ar speciālistiem par piemērotākajiem materiāliem un darba tehnikām. Tādējādi ir iespējams izvairīties no atkārtotām remontdarbu izmaksām, ja informācijas trūkuma dēļ kas noies greizi. Ja ir izvēlēts piesaistīt profesionāļus, lai pārliecinātos par darbu kvalitāti, tiem jālūdz uzrādīt savu portfolio, nepaļaujoties tikai uz atsauksmēm, kuras var izlasīt uzņēmumu mājaslapā, jo tās var būt maldīgas. Lai darbi tiktu izpildīti laicīgi un atbilstoši iecerēm, tāpat ir ieteicams sastādīt līgumu. Daudzi uzskata, ka darbs, kas balstīts uz līgumattiecībām ir dārgāks, tomēr tas pasargās no negaidītiem pārsteigumiem un papildu izmaksām būvniecības procesā, kā arī sniegs lielāku garantiju darba izpildei noteiktajos termiņos.

Pasargā savu mājokli laikus

Daudzi mājokļu īpašnieki neaizdomājas, ka neparedzēti misēkļi remontdarbu laikā var radīt papildu izdevumus un ietekmēt viņu materiālo stāvokli. Tādēļ, pirms sākat šūpot āmuru un gāzt sienas, ir jāatceras, aizsardzība pret zaudējumiem un bojājumiem ir nepieciešama visos būvniecības un remontdarbu posmos. Neparedzēti izdevumi var saistīties ar būvmateriālu defektiem vai kļūdām uzstādīšanas un projektēšanas darbos, kas nereti rezultējas ar atkārtotiem remontdarbiem, lai aizstātu brāķēto materiālu vai izlabotu nekvalitatīvu būvdarbu. Lieli riski saistīti arī ar civiltiesiskās apdrošināšanas jautājumiem jeb kaitējumu nodarīšanu kaimiņiem. Bieži vien tas saistīts ar elektroinstalāciju vai kanalizācijas cauruļu nomaiņu, kas mēdz novest pie ugunsnelaimes vai kaimiņu appludināšanas. Ja laicīgi nav padomāts par apdrošināšanas jautājumiem, šie izdevumi būs jāsedz no savas kabatas. Savukārt būvējot jaunu mitekli, lielākie riski ir dabas stihijas, piemēram, vētra, plūdi, kā arī ugunsgrēki.

Ja būvdarbus veic nolīgts būvspeciālists, ir jāpārliecinās, ka viņam ir ne tikai atbilstošas būvdarbu veikšanas licences, bet arī aktīva apdrošināšanas polise. Būvniecības process vienmēr ir saistīts ar paaugstinātu negadījumu iespējamību, un nereti var ciest arī trešās personas manta, piemēram, kaimiņu žogs, kas nejauši ticis iedragāts. Tādēļ būvniekiem Latvijas Republikā ir noteikta obligāta vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (VCTA), kas apdrošina pret atbildību segt izdevumus cietušai personai. Ja būvniekam šādas apdrošināšanas nav, kaimiņa zaudējumus nāksies sniegt būvobjekta īpašniekam. VCTA segums darbojas arī gadījumā, ja būvspeciālists netīšā kārtā ir sabojājis mantu, ar ko pats strādā būvprojekta ietvaros, - īpašumu, materiālus, kas rezultātā nerada zaudējumus ne pašam būvspeciālistam, nedz arī būvobjekta pasūtītājam un vienkāršo konflikta izšķiršanu, ja negadījums tomēr radies.