"Spridzini un atbildi": Paičs par nedarbiem, neizskaidrojamo un Mīlestību (2)

Rubrikas "Spridzini un atbildi" intervijas noteikumi ir it kā vienkārši, bet tajā pašā laikā, kā video manīsiet, nemaz tik viegli izpildāmi. Personības uzdevums ir, spridzinot balonu, saņemt visnegaidītāko jautājumu, uz kuru uzreiz jāatbild.

Skaties video un uzzini Induļa Paiča atbildes uz šiem jautājumiem!

• Spilgtākā, atmiņā paliekošā bērnu dienu blēņa!
• Kas pasaulē šobrīd pietrūkst visvairāk?
• Iemīļotākā vieta Latvijā – kur labprāt visbiežāk sanāk doties?
• Futbols vai hokejs?
• Kas ir patiesa Mīlestība (ar lielo burtu)?
• Lieta, ko es nekādi nespēju izskaidrot!
• Vai protu nedarīt neko? Kāda ir labākā atpūtas formula?
• Ēdiens, kura pagatavošana izdodas vislabāk? Recepte?

Teologs, mācītājs, lektors, vairāku grāmatu autors Indulis Paičs forumā "Līdere" runās par to, cik plaša pasaule ir tava dvēsele. Lūdzām Induli Paiču pastāstīt nedaudz sīkāk, ko mēs viņa lekcijā dzirdēsim!

Indulis Paičs: "Lekcijas nosaukums jau runā pats par sevi - stāsts būs par dvēseli. Es gribētu mums visiem atgādināt, ka mums tā dvēsele ir! Cilvēks dzīvo ļoti subjektīvā pasaulē, ko veido visa viņa pieredze, pagātne, kaut kādas īpašības.

Tas, vai esmu laimīgs, apmierināts un gandarīts par savu dzīvi, nav atkarīgs no citu cilvēku rīcības vai situācijas pasaulē, bet tas tiešām ir atkarīgs no tā, vai es pazīstu savu iekšējo, individuālo dabu vai personību.

Mēs bieži par cilvēku esam gatavi runāt tikai ārējās kategorijās - neironi, bioķīmiskas izmaiņas, bet lietas būtība ir tā, ka katrs pasauli pārdzīvojam ļoti individuāli. Vienam, lai viņš labi justos, ir vajadzīga kaut kāda konkrēta vide, kurā viņam ir atgādinājumi no pagātnes, bet citam vajadzīga pavisam cita vide.

Jautājums ir par to, kā man atklāt, ka manī ir šī pasaule, kas ir pietiekami objektīva. Un mums ir jāmācās to nolasīt.

Mana lekcija būs par to, kas vispār ir dvēsele. Par to, kā mēs varam sākt pamanīt, ka ir lietas mūsu dzīvē, kas mūsos rada dzīvības sajūtu un to vairo. Un ka ir lietas, kas nevairo. Aicināšu pamēģināt arī kādas praktiskas idejas, kā mēs varam pietuvināties savai dvēselei un atsaukties tās iekšējai balsij.

Lai dzīve būtu nevis tikai jēdzīga un pareiza, bet arī priecīga un tāda, kuru gribas dzīvot!

Mēs esam šobrīd no apkārtējās situācijas ļoti saguruši, un racionālais prāts tikai prasa, ka vajag un vajag...  bet mūsos iekšā aizvien ir bērns - mūsu dzīvā realitāte. Bērns, kam patīk zemenes un nepatīk avenes. Un tu vari teikt, ka man jāēd avenes, bet man tāpat patīk zemenes! Kāds teiks - tev jātiek pāri šādai bērnišķībai, bet tas ir tas, kas tevi padara dzīvu..."

Uz tikšanos forumā "Līdere", kas notiks jau 17. septembrī!