Premjers kritizē nespēju centralizēt valsts iestāžu datu glabāšanu

Serveri un datu centri, kas glabā valsts institūciju datus, uztur dažādus reģistrus un apstrādā arī sensitīvu informāciju. Tas viss kļuvis par valsts pārvaldes mugurkaulu. Gadiem nav izdevies šo sadrumstaloto saimniecību sakārtot. Ministrijas un to iestādes uztur desmitiem šādas sistēmas un pretojas pārmaiņām.

Vairāk nekā 62 miljoni eiro - tik vidēji gadā izmaksā uzturēt visu ministriju un to iestāžu serverus un datu centrus.

Valsts kontrole pirms nepilniem 3 gadiem caurskatīja Zemkopības, Tieslietu, Kultūras un Izglītības ministrijas saimniecības. To 22 iestādēs bija 33 dažādu izmēru un jaudu serveru telpas.

Datu centrus vēsturiski katra iestāde un ministrijas veidojušas pašas. Pēc savas mākas, izpratnes un vajadzībām. Dažām tās ir nelielas, citām, milzīgas ar ievērojamu datu apjomu. Vienas stāv pustukšas, kamēr citas iestādes datu glabāšanai serverus īrē no privātfirmām. Vēl citur īpaši sensitīvi dati glabājas nedrošās vai slikti sargātās telpās.

Pēc finanšu krīzes 2008.gadā valstī sākās konsolidācija. Vārdos tai iebilda retais, bet kad optimizēšana skāra pašus, ministrijas, iestādes un ierēdņi pretojās. Pēdējo 12-13 gadu laikā VARAM ministrija vairākkārt nesekmīgi mudinājusi apvienot arī valsts iestāžu datu glabātavu resursus.

Valsts kontrole secina - šie mēģinājumi bijuši bezzobaini.

Pārdaugavā blakus Gaismas pilij ir neliela ēka, kur aiz biezām betona sienām telpā bez logiem atrodas moderna serveru telpa. Sākumā būvēta tikai bibliotēkas vajadzībām, lai glabātu arhīvus, digitalizētās grāmatas. Serveru dzesēšanai tiek izmantots arī Daugavas ūdens.

Kad bibliotēkas uzrauga Kultūras ministrijas saimniecību pētīja Valsts kontrole, tobrīd secināts, ka šī telpa stāv pustukša, bet ministrija un tās iestādes uztur vēl pašas savas datu iekārtas.

Kultūras informācijas sistēmu centrā, kas pārrauga ministrijas IT saimniecību, mums norāda, ka tā bijusi sakritība, ka tikai pēc Valsts kontroles aizrādījumiem par nesaimnieciskumu, ministrija pamazām uzsākusi pārcelt savus datus uz Gaismas pils serveriem.

Šobrīd uz Nacionālo bibliotēku pamazām pārceļas gan Kultūras, gan VARAM un Ekonomikas ministrijas sistēmas. Bet tas joprojām ir procesā. Jau uzstādītie serveri ļautu te izmitināt datus no vēl vismaz divām ministrijām. Un joprojām no visas telpas izmantota tikai viena trešā daļa. Līdzīgi maznoslogota ir otra bibliotēkas glabātava, kur tiek turēta Mūkusalas ielas centra datu svarīgākās kopijas.

VARAM ministrija jau vairākus gadus kārtējo reizi mēģina ieviest kopīgu regulējumu, lai pārtrauktu nesaimniecisku naudas tērēšanu, katrā ministrijā uzturot savas serveru saimniecības. Dažās ministrijās lēnām tiek veidoti katras nozares datu centri. Bet lielais plāns esot izvēlēties 4-5 lielus datu glabātājus visā valstī. Par tiem varētu kļūt, piemēram, LVRTC, Lauksaimniecības datu centrs, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs kā arī Nacionālā bibliotēka.

Divus gadus pēc kritiskās Valsts kontroles revīzijas pagājušā gada pavasarī tapa VARAM informatīvais ziņojums, lai nozari sakārtotu, bet līdz skatīšanai valdībā tas joprojām nav nonācis, jo bija daudz iebilžu no citām institūcijām. Šobrīd kompromisi it kā esot panākti.

Bet reforma tik un tā solās būt ilga.

Izglītības ministrijā Nekā personīga norāda, ka viens no viņu datu centriem tapis ar Eiropas fondu naudas palīdzību. Un Brisele aizliegusi šos serverus nodot lietošanā citam, pat ja tā ir kāda valsts iestāde. Zinot, ka daudzi datu centri veidoti nevis no valsts budžeta, bet Eiropas naudas, šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ilgi plānotā reforma jau atkal varētu iestrēgt.

Sarunā ar Nekā personīga Ministru Prezidents Krišjānis Kariņš norāda, ka datu glabāšanas saimniecības ministrijās ar steigu jāsakārto.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā mums sola, ka dokumenti par datu sistēmu apvienošanu zem viena jumta uz valdības galda varētu nonākt tuvāko nedēļu laikā.