Asociācija aicina uz dialogu par satura pieejamību mazākumtautību valodā medijos

Televizors. FOTO: Pixabay

Latvijas Raidorganizāciju asociācija pauž atbalstu Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai krievvalodīgās auditorijas vidū, sadarbojoties gan ar komerciālajiem, gan sabiedriskajiem medijiem, tāpēc aicina uz atvērtu dialogu par iespējamiem risinājumiem mazākumtautību satura pieejamībai, informēja asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Asociācija vairākkārtēji ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt krievvalodīgo auditoriju ar uzticamu un aktuālu informāciju, kā arī sniegusi ieteikumus, kā veicināt informatīvās telpas stiprināšanu, iesaistot ne tikai sabiedriskos, bet arī komerciālos medijus.

Kā norādīja Ķēniņš, informatīvajā telpā no politikas veidotāju un sabiedriskā medija puses ir izskanējis priekšlikumus par jauna kanāla izveidi mazākumtautību satura paplašināšanai, piesaistot papildus finansējumu no valsts.

"Mēs, Raidorganizāciju asociācija, uzskatām, ka plānoto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams atvērts visu mediju tirgus un politikas veidotāju kopīgs dialogs. Jau šobrīd komercmediji ir gatavi iesaistīties, lai paustu savus ieteikumus drošas informatīvās telpas radīšanā. Komercmedijiem ir plašas iespējas, kā nodrošināt krievvalodīgās sabiedrības daļu ar uzticamu un aktuālu vietējo ražoto ziņu saturu, turklāt, piedāvājot maksimālo auditorijas sasniedzamību," sacīja Ķēniņš.

Kā norādīja asociācijas vadītājs, atsaucoties uz aktuālajiem pētījumu kompānijas "Kantar" datiem, piemēram, krievvalodīgo televīzijas kanāls "TV3+" ik mēnesi sasniedz vidēji 358 000 krievvalodīgo auditorijas Latvijā, turpretim kanāls LTV7 sasniedz vien 273 000 krievvalodīgo auditorijas Latvijā. Savukārt krievvalodīgo auditorijas sasniedzamība radio staciju vidū visaugstākā ir "Top Radio" frekvencē - teju 252 000 klausītāju, otrajā vietā ierindojoties "Radio SWH+", kas sasniedz vairāk nekā 236 000 klausītāju, savukārt Latvijas Radio 4 ierindojas ceturtajā vietā ar mazliet vairāk nekā 165 000 klausītāju.

Ķēniņš piebilda, ka asociācijas biedru radio auditoriju sasniedzamība ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā Latvijas Radio 4. Tāpat arī Raidorganizācijas asociācijas biedrs - "Re TV" nodrošina arī reģionālo televīzijas pārklājumu ar korespondenci visā Latvijā.

Asociācijas izpilddirektors uzsvēra, ka plānoto mērķu sasniegšana ir iespējama ar zemākiem ieguldījumiem, jo komercmediju vidū ir konkurētspējīga vide, kas veicina efektīvu līdzekļu apsaimniekošanu. Kā, piemēram, nesen atsauktā vakcinācijas loterijas projekta, kas tiktu īstenots sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, ražošanas izmaksas tika novērtētās 300 000 eiro apmērā. Komercmediju pārstāvji uzsver, ka šādu projektu būtu iespējams īstenot, ietaupot aptuveni 30% no izmaksām, turklāt, sasniedzot daudz plašāku auditoriju. Līdz ar to vēlamies aicināt politikas veidotājus katrā līdzīgā iniciatīvā izvērtēt investīciju efektivitāti.

Asociācija vērš uzmanību, ka valstiski finansētiem projektiem, kuri ir svarīgi nodokļu maksātājiem Latvijā, ir jānodrošina maksimālā auditorijas sasniedzamība visefektīvākajos veidos. Pārdomāta valsts līdzekļu izmantošana visu mediju tirgus dalībniekus vidū (gan komercmediju, gan sabiedrisko) veicina tirgus izaugsmi kopumā.

Asociācija jau tuvākajās dienās ar politikas veidotājiem dalīsies ieteikumos, kā risināt 17.augustā radušās bažas Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzdevusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) sagatavot risinājumu, lai novērstu LTV krievu valodas raidījumu tradicionālās auditorijas iespējamo samazināšanos.

Komisija šādi lēma, jo vairāki nozares pārstāvji norādīja uz problēmām ar likumprojektā paredzēto formulējumu. Atsevišķi deputāti rosināja šos grozījumus sākotnēji atbalstīt, lai tos vēlāk uzlabotu, taču komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš paziņoja, ka tādā gadījumā nebūs iespējams mainīt neprecizitātes likumprojekta anotācijā. Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (S) gan skaidroja, ka likumprojektu tā izskatīšanas gaitā būtu iespējams precizēt.

Kaimiņš rosināja, ka SEPLP ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) administratīvo atbalstu divu nedēļu laikā sagatavotu alternatīvu piedāvājumu. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis gan vērsa uzmanību, ka padomei vēl nav nepieciešamie darbinieki, tāpēc neapstiprināja, ka risinājumu izdosies sagatavot konkrētajā laika posmā. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš apstiprināja, ka viņa vadītā padome sniegs administratīvo atbalstu SEPLP.

Kā ziņots, Saeimas vairākums iepriekš nodeva izskatīšanai komisijās "Saskaņas" likumprojektu, kas paredz, lai novērstu būtisku sabiedrisko mediju raidījumu krievu valodā auditorijas samazināšanos un Krievijas propagandas televīziju popularitātes pieaugumu Latvijā, teikts attiecīgā grozījumu projekta anotācijā.

Grozījumi tika iesniegti saistībā ar LTV raidījumu krievu valodā aiziešanu uz multimediju platformu, kas ir paredzēta šogad rudenī, skaidroja Cilevičs.

"Lielākā esošās auditorijas daļa (piemēram, ikdienas ziņas skatās 30 000-40 000 cilvēku) tiks neatgriezeniski zaudēta, jo pārsvarā tie ir gados veci un ne īpaši turīgi cilvēki, kas dod priekšroku tradicionālām platformām, pirmkārt, kabeļtelevīzijai," norāda "Saskaņas" deputāti, kuri rosināja paredzēt iespēju jaunos raidījumus turpināt vērot arī tradicionālā televīzijas formātā.

Uz augšu
Back