Karš esot sācies, un tas notiek interneta vidē. Tagad uzbrukuma ieroči vairs nav tanki vai granātmetēji, bet košas idejas cilvēka domāšanas ietekmēšanai. Stāstot lietas, kas rada nervozitāti, uztraukumu un neuzticēšanos savas valsts valdībai, politikai. Lai to panāktu, var izmantot cilvēku aizspriedumus, nezināšanu un bailes. Pandēmijas situācija ir lieliska vide šādu ideoloģisko uzbrukumu veikšanai.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nesākšu uzskatīt, ka Pfizer/Biontech, Moderna, Astra Zeneca un Janssen vakcīnas ir pārbaudītas un drošas. Tas ir zinātniski pierādīts. Palīdz izvairīties no smagas saslimšanas, un blakusefekti nav smagi. Neskatoties uz to, internetā turpina palot izdomājumi, meli un histēriski apgalvojumi par pretējo. Daļa no šīm nepatiesībām ir nezināšana, pārpratumi. Pārējās – apzināti konstruēti un sistemātiski izplatīti meli. Kuram šī baiļu uzkulšana un histērijas putošana ir vajadzīga? Pirmais avots ir Krievijas propagandas centrāles, kuras jau sen ir sākušas atklātu karu internetā pret Eiropas Savienības valstīm. Pēdējā gada laikā šai pozīcijai aktīvi piebalso arī Ķīnas propagandas fabrikas, konstatē Peters Stano, Eiropas Savienības ārpolitiskā dienesta pārstāvis.

Kā šī dezinformācijas kampaņa tiek realizēta? Mērķis ir sagraut Eiropas valstu iedzīvotāju uzticēšanos savu valstu valdībām un atbildīgajām institūcijām. Radīt sajūtu, ka pašmāju valdības ir tautas ienaidnieces. Piemēram: pandēmijas sākuma mēnešos tieši no Krievijas tika izplatīta ziņa par to, ka koronavīruss esot „attīstīts NATO laboratorijās“ un Eiropas Savienības valstu valdības izmantojot neesošo pandēmiju, lai labāk kontrolētu savus iedzīvotājus. Pēc tam, kad Krievijai pašai sākās problēmas ar slimajiem un mirstošajiem un bija pabeigta SputņikV vakcīnas ražošana, tad sarunas par Covid-19 eksistences neesamību apklusa. Taču tika sperts nākamais solis – apsaukātas Eiropas vakcīnas kā nederīgas un bīstamas. Tieši tāpat savā propagandā rīkojas arī Ķīna, taču neizturas Rietumeiropas un ASV vakcīnu virzienā tik rupji, kā to dara Kremļa propagandas centrāles. Kāpēc tā?