"Egoistes" jaunajā rubrikā "Spridzini un atbildi" izaicinājām zinātņu doktori klīniskajā psiholoģijā un kognitīvi biheiviorālo terapeiti vai tautā mīļi aizvien par Lāsmiņu dēvēto Diānu Zandi, kura ir arī viens no šā gada foruma "Līdere" lektoriem. 

Rubrikas "Spridzini un atbildi" intervijas noteikumi ir it kā vienkārši, bet tajā pašā laikā, kā video manīsiet, nemaz tik viegli izpildāmi. Personības uzdevums ir, spridzinot balonu, saņemt visnegaidītāko jautājumu, uz kuru uzreiz jāatbild.

FOTO: Jānis Škapars, tvnet

Skaties video un uzzini Diānas Zandes atbildes uz šiem jautājumiem!

  • Pēdējā labākā grāmata, ko izlasīju un noteikti ieteiktu citiem!
  • Pavlovas kūka vai žāvētas butes?
  • Trīs lietas, kuras esmu atklājusi sevī “gados vislabākajos”?
  • "Lāsmiņa tāda smuka meitene, bet izaugs un ...”
  • Ja tagad satiktu Lāsmiņu, kāda viņa būtu, ar ko nodarbotos un ko labu par dzīvi pateiktu?
  • 7 + 7 x 7  = ?
  • Lieta sievietēs, kuru vīrietim censties saprast nav jēgas, ir...
  • Skorbulis pastāv vai tomēr ir izdomāts?
  • Kas pasaulē šobrīd būtu jāsargā visvairāk un kāpēc?

Zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā un kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande forumā "Līdere" savu lekciju sauc šādi:  "Maigā varmāka… ieskaties sevī". Aprunājāmies, lai uzzinātu, uz ko tieši Diāna vērsīs klausītāju uzmanību. 

Kāpēc piekritāt piedalīties forumā "Līdere"?

Diāna Zande: Uz forumu par lektori mani aicināja jau pirms vairākiem gadiem, bet toreiz es atteicu, jo biju noslogota un īsti nebiju iedziļinājusies foruma "Līdere" idejā un būtībā. Tagad skatos uz šo forumu kā ļoti kvalitatīvu pasākumu, kas var sievietēm iedot daudzas būtiskas lietas - iedrošināt, spēcināt, likt domāt un augt. Tāpēc es ar prieku šogad te piedalīšos un būšu daļa no tā.

Lekcijas nosaukums ir "Maigā varmāka… ieskaties sevī" - par ko būs stāsts?

Diāna Zande: Mēs visas diezgan veikli ieraugām dažādas skabargas citos un to visu ļoti mīlam analizēt - kāds ir vīrs, kāda man ir māte, kas notiek ar bērniem vai kāds nelietis ir mans kaimiņš. Bet par maz palūkojamies savā virzienā - aspektā, kas ir sāpīgs. Aspektā, kurā MĒS esam varmācīgas. Tajā aspektā, kurā MĒS esam pāridarītājas un kurā MĒS sāpinām. Kurā MĒS ievainojam. Mana runa būs vērsta uz "paskaties uz sevi un iepazīsties ar maigo varmāku sevī. Pieņem to, jo tā ir daļa no tevis pašas. Iepazīsti sevi un pieskati šo savu daļu, lai mazinātu sāpes un ciešanas, kuras MĒS radām kādam." To saprast, pieņemt un prast to pieskatīt, jo mēs nevaram kļūt baltas un pūkainas - tas nav iespējams. 

Jā, es mēdzu darīt pāri, jā, tā ir mana izvēle, bet es varu pārtraukt to darīt.

2
Diāna Zande FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kāpēc šī tēma šobrīd šķita gaismā ceļama?

Diāna Zande: Es nestrādāju ikdienā ar vardarbībā cietušajiem - tas nav mans fokuss. Iespējams, ka tieši laika gars un pieredze, kuru es piedzīvoju, šad un tad apgrozoties kādos medijos, kur tik jaukas un brīnišķīgas sievietes viena otru dēvē nepieklājīgos vārdos un neredz, ka viņas dara pāri citai sievietei. Mēs daudz runājam par vardarbību ģimenē, par vardarbību partnerattiecībās, un diezgan bieži sieviete tiek izcelta kā upuris, kas, protams, arī tipiskāk ir, bet pārāk maz mēs uzrunājam to, ka sieviete pati arī visai bieži ir varmācīga. 

Kā un kur rodas šī vardarbība sievietē? Kad ziedošais kaktuss sāk durt?

Diāna Zande: Ir daudz dažādu aspektu, un tēma ir plaša. Pirmkārt jau ģimene, kurā šī meitene pieaug. Kaut vien viņa sēž mašīnā un klausās, kā mamma pie stūres nosauc par idiotu citu autovadītāju. Meitenītei pieaugot, šis vārds "idiots" būs normāls vārds. Ja viņa redz, kā mamma runā sliktu par skolotāju, valdību vai par kādu citu sievieti, tas šķitīs absolūti normāli. Tā ir vide, kurā viņa ir augusi. Otrs, protams, vai pieaugot mazā meitene ir izjutusi pati pret sevi vardarbību. Emocionālo, fizisko vai seksuālo vardarbību. Lielākas iespējas, kad viņa izaugs, uzliks savu ārkārtīgi eleganto masku. Uz ielas jau nevienam nav uz pieres rakstīts "es esmu cietis".

Un bieži mēs to cenšamies noslēpt ar ļoti skaistām maskām. Šī sieviete, kas ārēji izskatās ļoti veiksmīga, bet iekšā ir dziļi ievainota, iet un bliež.

2

Vēl tas, ka sabiedrība, kurā mēs izejam darba tirgū, - tur vairs nav dzimumu. Sievieti vadītāju nepalaiž vairs pa priekšu. Sieviete ir konkurents vīrietim. Mēs par daudz ko cīnāmies - vietu darba tirgū; starp citām sievietēm, lai dabūtu vīrieti; cīnāmies, lai viedoklis būtu pareizs; galu galā par savu eksistenci situācijās, kurās tas nebūt nav jādara. Cīnītājas gars tikai aug un nostiprinās.

Tad tas sprūk ārā gan ļoti pozitīvi - brīžos, kad ejam ko sasniegt un izdarīt, gan diemžēl ir otrs koka gals -

bliežam pa degunu tur, kur ringā esam vienas pašas. Tā ir vēl viena vardarbības forma - sevi klapēt.

2

Es esmu slikta, es esmu nepareiza - un tad uzkrāsojam lūpas, uzvelkam augstus papēžus un ejam uz ielas demonstrēt - es esmu kruta, forša. Skaitām mantras, afirmācijas, bet pēc būtības sakām to pašu - tu neesi laba, neesi skaista. Tēlot to, kas tu patiesībā neesi, - tā ir varmācība pret sevi!

Uz tikšanos forumā "Līdere", kas notiks jau 17. septembrī!

FOTO: Jānis Škapars/TVNET