Augsti papēži izbīda orgānus jeb mācāmies pareizu ulmaņlaiku skaistuļu gaitu!

Rakstā apzināti saglabāts tā laika rakstīšanas stils un gramatika.

Ieteikumus 1935. gada 3. maija "Atpūtas" izdevumā sniedz Dr. Klāra Stakena.

Ja kādam pieaugušam cilvēkam jautāsim, vai viņš prot iet, tad atbilde būs: «Protams. Kā mēs mākam elpot, ēst, tā mēs mākam iet, tas taču viss notiek automātiski, bez domāšanas.» Bez domāšanas mēs ejam, tas taisnība, mehaniski; bet mums vajadzētu piegriezt vislielāko vērību tam, kā mēs ejam. Nepietiek ar to vien, ka mēs zinām visus savas gaitas trūkumus, vajaga gribēt un mācīties citādi iet. Vispirms — nav pareizi ejot un stāvot izgriezt kāju pēdas par daudz uz āru, jo tad mūsu ķermeņa smaguma punktam stipri jāpārvietojas no vienas puses uz otru un par daudz piepūlē kājas ārējās malas muskuļus.

Vispār iešana sievietei savas anatomiskās uzbūves dēļ ir daudz grūtāka nekā vīrietim, tāpēc arī sievietes biežāk iet nepareizi.

Ļoti grūts jautājums iešanā ir augstie papēži, jo tie stipri bojā gaitu un apgrūtina iešanu. Jo zemāki un platāki papēži, jo labāka un veiklāka iešana, bet iestāstiet to mūsu vājam dzimumam - liekas, ka augstais papēdītis vienmēr ir graciozs, un ar to pietiek! Bet tā nav: tas ir pievilcīgs tikai tad, ja tas ir pie attiecīgas tualetes — garā vakara tērpa, telpās, izrīkojumā. Uz ielas, kostīma, priekšpusdienā — tas nav piederīgs un tāpēc nav glīts — tur vajadzīgs zems papēdītis, diezgan plats, tad tas harmonēs un tāpēc būs skaists un pievilcīgs.

Vispār augstais papēdis nav domāts un vēlams ilgam laikam, jo tas slikti ietekmē visu mūsu iekšējo orgānu stāvokli. Viss ķermeņa svars gulstas uz pirkstgaliem, un šo nedrošo stāvokli tad cenšas izlīdzināt iekšējie orgāni, pārvietodamies.

Arī ar mugurkaula stingrumu mēs cenšamies līdzsvarot savu ķermeni, tāpēc, ejot ar augstiem papēžiem, bieži stāvs ir saliekts uz priekšu, mugura līka.

Mēģiniet pareizi iet, vingrināties, labojiet savas kļūdas, staigājiet daudz, ejiet ar zemiem papēžiem. Neskatāties ejot nekad uz zemi, bet turat galvu vienmēr uz augšu, skatu uz priekšu, elpojiet dziļi un mierīgi. Ja jūs visu to darīsiet, tad pēc dažiem mēnešiem varēsiet teikt: «Es protu iet.»

Te daži vingrojumi, kas iespraužami ikdienas vingrinājumos un ievērojami ikdienas pastaigā. 

1. Kā pareizi iet ar zemiem papēžiem. Kāja pieskaras brīvi zemei vispirms ar papēdi, ķermeņa smaguma punkts vienmērīgi pārvietojas no papēža uz pirkstgaliem.

2. Slikta gaita. Ceļi saliekti, kāja par daudz balstās uz papēža.

3. Kā pareizi iet ar augstu papēdi: Kāja skar zemi vispirms ar pirkstgaliem, celis izstiepts taisns, drusku salocās, pārvietojoties svaram no vienas kājas uz otru. Pareiza smaguma punkta pārvietošana. 

4. Izejas stāvoklis: stāvus, kājas cieši kopā, ķermenis izveido vienu līniju. Kustība: noliekties ar ķermeni uz priekšu, pacelt papēžus, it kā zaudējot līdzsvaru. Lai nenokristu, pēdējā brīdī sper vienu kāju uz priekšu, taisot lielu soli.

5. Abas kājas līdztekus nolikt uz virves. Ķermeņa svars uz atpakaļējo kāju. Kustība: ar taisnu ķermeni noliekties uz priekšu un, kamēr atpakaļējā kāja ceļas uz pirkstgaliem, ķermeņa svars pārvietojas uz  priekšējo. Izdarīt to pašu vingrojumu otrādi, ar aizvērtām acīm, lai labi varētu kontrolēt ķermeņa svara pārsvēršanos no vienas kājas uz otru.

6. Nepareizi ieturēts ķermeņa līdzsvarojums - par daudz saliekts uz priekšu.

7. Gūžu augstums vienā līmenī.

8. Izejas stāvoklis: pakāpties uz soliņa, kreisā kāja uz pašas malas, labā kāja karājas vaļīgi, nesot ķermeņa svaru. Kustība: nekustinot pārējo ķermeni, pacelt labo kāju gūžā, kamēr abi ceļgali viena augstuma. Atkārtot to pašu ar otru kāju.

9. Izejas stāvoklis: nostāties iepriekšēja stāvoklī, bet labo kāju atstiept atpakaļ. Kustība: balansēt vaļīgi labo kāju atpakaļ un uz priekšu, cieši uzmanot, lai gūžas būtu vienā augstumā.

Vingrojumi kāju veiklībai.

10. Izejas stāvoklis: gulēt uz muguras, rokas līdztekus ķermenim, kājas atbalstītas pret sienu, ceļa locītavas taisnā leņķī. Kustība: paceļot papēžus, savilkt visu kāju. Kamēr tā balstās uz pirkstgaliem, ķermenis paceļas tik daudz, cik tas vajadzīgs paceļoties papēžiem. Atbrīvot kājas, kamēr papēži atkal skar sienu.

11. Lai turētu galvu un krūtis taisni. Iet uz pirkstgaliem, paceltām rokām, turot spieķīti plaši rokās. Jāievēro, lai stāvs būtu taisns, gurnu un vēdera muskuļi stingri savilkti vienmēr.

12. Vingrojums ikriem un potītēm. Stāvus, rokas brīvi gar sāniem, kāja drusku pacelta un saliekta, ļaut kājai brīvi krist, aprakstot riņķi. To pašu ar otru kāju.

13. Galvu un krūtis taisni, iet pa virvi, noliktu uz zemes, kājas vienmēr līdztekus, ar abām rokām turot grāmatu, uzliktu uz galvas. Rokas elkoņos plaši un delnas uz leju.

14. Normāls gājiens. Iet pa virvi, domājot par ķermeņa svara pārvietošanos no vienas kājas uz otru, locot kājas, kā augšā bija izskaidrots, sargoties no katra stīvuma kājās, turot ķermeni taisni, galvu augstu, krūtis normāli taisni.

Raksts no 2021. gada arhīva.