RTU izstrādā vadlīnijas augstas kvalitātes dzeramā ūdens uzturēšanai Rīgā (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto Foto: Shutterstock

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pēc ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmuma "Rīgas ūdens" pasūtījuma izstrādājuši vadlīnijas rīcībai turpmākajos gados, lai nākotnē varētu uzturēt augstu dzeramā ūdens kvalitāti Rīgā, informē RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare.

Izstrādājot vadlīnijas un nosakot prioritāri skalojamos ūdensvadus, zinātnieki ņēma vērā sūdzību skaitu, saduļķošanās potenciāla mērījumus, iedzīvotāju skaitu un ūdensvada tīkla garumu apkaimē, kā arī maģistrālo cauruļvadu skaitu apkaimē. RTU pētījums liecina, ka no maģistrālajiem cauruļvadiem daļiņas nonāk arī mazāka izmēra vados, kas pienāk ēkām, un izraisa saduļķošanos.

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta direktors Jānis Rubulis skaidroja, ka dzeramā ūdens kvalitāte Rīgā ir laba - krāna ūdeni var droši dzert. Tomēr mēdz būt īslaicīgas problēmas, kuras apliecina gan RTU zinātnieku divu gadu garumā veikti ūdensvadu saduļķošanās potenciāla mērījumi visās galvaspilsētas apkaimēs, gan uzņēmuma fiksētās iedzīvotāju sūdzības.

"Saduļķošanos var novērst, regulāri skalojot cauruļvadus. SIA "Rīgas ūdens" ir pieredze, kompetences un personāls ūdensvadu skalošanā, taču tā jāintensificē un obligāti jāskalo arī lielā diametra ūdensvadi - galvenās līnijas, pa kurām ūdens tiek piegādāts rīdziniekiem. RTU izstrādātas vadlīnijas palīdzēs uzņēmumam efektīvāk risināt problēmas un samazināt dzeramā ūdens saduļķošanās gadījumu skaitu līdz minimumam," uzsvēra Rubulis.

Saduļķošanās veidojas, ūdensvadā uzkrājoties sīkām daļiņām. RTU veikti mērījumi liecina, ka, piemēram, Purvciemā, Dreiliņos, Avotu ielas apkaimē, Grīziņkalnā un Brasā saduļķošanās riski ir lielāki. Šajās apkaimēs caurulēs satiekas ūdens no pazemes ūdensgūtvēm "Baltezers-Zaķumuiža" un ūdens, ko no virszemes ūdensgūtves sagatavo Katlakalnā stacijā "Daugava".

Lielāks risks ir arī attālākās pilsētas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā un Vecmīlgrāvī. Mērījumi korelē ar iedzīvotāju sūdzībām, ko uzskatāmi parāda RTU BIF Ģeomātikas katedras asociētā profesora Māra Kaļinkas ģeotelpiskās informācijas sistēmas tīmekļa platformā izveidota telpiskā vizualizācija.

"Rīgas ūdens" kopš 2016.gada realizē plānveida ūdensvadu skalošanas programmu, kuras rezultāti ir acīmredzami - pēdējos gados uzņēmuma Ūdensvadu un kanalizācijas tīklu dienesta operatīvais vadības centrs saņem ievērojami mazāk iedzīvotāju sūdzību par ūdens uzduļķojumiem, pauž uzņēmumā.

Pēc datiem uz 2021.gada sākumu, kopumā izskaloti ap 43% no visiem ūdensvada tīkliem, kuru kopējais garums ir 1482 kilometri, bet šogad tiks izskaloti vēl 110-120 kilometri. Citu valstu pieredze liecina, ka ūdensvadu posmu skalošana veicama vismaz reizi divos vai trīs gados, un šādu modeli vajadzētu ieviest arī Rīgā. RTU zinātnieku paveiktais būs lielisks palīgs uzņēmuma darbā, lai varētu precīzāk plānot prioritāri skalojamās ūdensvada tīklu apkaimes, norādīja "Rīgas ūdenī".

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu