Labā ziņa: Baltijas valstu iedzīvotāji drēbes pirms izmešanas izmanto ilgāk, jo pie mums saglabājušās rokdarbu, lāpīšanas un remonta tradīcijas.
Tomēr kopumā situācija nav iepriecinoša - 2018. gadā Baltijas valstīs vairāk nekā 40% tekstila atkritumu nonāca atkritumu poligonos vai tika sadedzināti. Trešdaļa tika eksportēti atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, 13% palika uz vietas un turpināja "dzīves ciklu", kā lietoti apģērbi un pārstrādāti produkti (tikai 1% dalīti savākto tekstila atkritumu).
Latvijā trešdaļa iedzīvotāju nonēsātās drēbes izmet sadzīves atkritumos un tālāk tās nonāk atkritumu poligonos, kur vienkārši tiek noraktas. 3-5% no kopējā poligonos apglabāto atkritumu daudzuma ir tekstila atkritumi. Šobrīd pasaulē 60% tekstilizstrādājumu ražo no sintētiskām šķiedrām, kas sadalās 200 gadu laikā.
AS “Latvijas Zaļais punkts” 2021. gadā veiktā aptauja liecina, ka sabiedrības sabiedrības informētība par iespējām nodot apģērbu otreizējai apritei divu gadu laikā ir augusi no 40% 2019. gadā līdz 47% šogad. Tomēr gandrīz 40% iedzīvotāju saka, ka tekstila šķirošanas konteineri atrodas pārāk tālu no mājām un ir grūti pieejami. No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam. Tomēr Latvija ir pieņēmusi izaicinājumu - tekstila šķirošanas infrastruktūru izveidot līdz 2023. gadam.
Apģēra iegādes un nēsāšanas paradumos būtiskas korekcijas ieviesusi pandēmija. AS "Latvijas Zaļais punkts" aptauja uzrāda, ka kopš 2019. gada būtiski sarukusi jauna apģērba iegādes intensitāte un ir palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas jaunu apģērbu iegādājas ne biežāk kā vienu, divas reizes gadā. Pirms pāris gadiem šie cilvēki jaunu apģērbu iegādājās vismaz piecas reizes gadā. Toties summa, ko iedzīvotāji tērē jauna apģērba iegādei ievērojami nav mainījusies un svārstās 100 - 300 eiro robežās.
Tendence, uz ko norāda apģērba ražotāji un tirgotāji, ir pāreja uz preču iegādi interneta veikalos, kuros ir plašs preču sortiments un ērti piegādes noteikumi. Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un neskaidro nākotni, daudzi izvēlas lētus ārvalstu zīmolus, ko tirgo globālie e-komersanti, tādi kā, piemēram, Ķīnas kompānija “Alibaba", kas pārvalda internetveikalu AliExpress. Mīnus - tādējādi tika apieti vietējie tirgotāji un lokālie zīmoli, kas nebija attīstījuši savas e-platformas. 90% e-komersantu atrodas citās valstīs, apliecina Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusevičs. Bieži vien arī tad, ja e-veikals apzīmēts ar “lv”, preces atrodas kādā ārpus Latvijas bāzētā noliktavā.
Tātad preces, reizēm pavisam sīkas, tādas kā švammītes trauku mazgāšanai, matu gumijas un atkritumu maisiņi, tiek vestas, piemēram, no Ķīnas pa okeānu ar kuģiem, patērējot planētas resursus.
Kāda ir kopējā 2021. gada aina nepārtikas preču tirdzniecībā un kādus robus tajā būs iecirtusi pandēmija, būs redzams 2022. gadā.
"Pāreja uz virtuālo vidi, lai iegadātos modes industrijas preces, nav labākais scenārijs," apliecina Dace Akule. "Pandēmijas laikā daudzas lietas nav bijušas pieejamas, tāpēc esam kļuvuši atkarīgi no tā, kas saražots citur, ignorējot faktu, ka citur pasaulē tiek piesārņota vide, bet cilvēki, kas ražo mums T-kreklus par 2 eiro, tiek pilnībā "izspiesti".
Atgriešanās pie ražošanas tuvāk patērētājam nozīmē, gan vides, gan darbaspēka aizsardzību.
Pērkot vajadzētu apzināties, kādai pasaulei tādējādi palīdzam turpināties - kā ražošanas procesā jutušies cilvēki, kādi vides resursi un transports izmantots." Tomēr, pēc viņas domām, daudzas sabiedrības ir salikušas kopā "lielo bildi" un domā, kā iepirkties ilgtspējīgāk. Līdz ar atbildību pret vidi un cilvēkiem, kas iesaistīti apģērba ražošanā, apritē ienākuši tādi jēdzieni kā ekoloģiskā mode, lēnā mode, ilgtspējīgā un ētiskā mode. Aizvien biežāk tiek runāts par tā saukto "kapsulas garderobi" - pārdomātu apģērbu, apavu un aksesuāru komplektu, ko viegli kombinēt, jo pētījumi apliecina, ka daudzas sievietes izmanto 30% no savas garderobes, bet 70% no nopirktā apģērba nevalkā.
Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu