Zināms, ka aukstā kara otrajā pusē Padomju Savienība lielākoties īstenoja izolacionisma politiku, proti, izvairījās no saskarsmes ar pārējo pasauli. Izceļot no PSRS bija ārkārtīgi sarežģīti, savukārt tās gaisa telpā bija stingri aizliegts ielidot ārzemju lidmašīnām. Ja aizliegums tika pārkāpts, bieži sekas bija skarbas – notriekšana. Tieši tas notika ar korejiešu aviokompānijas pasažieru lidmašīnu, kas kļūdas dēļ bija pārkāpusi gaisa telpas robežas.
1983. gada 1. septembrī augstu debesīs virs Padomju Savienības galējiem austrumiem padomju pilots izmainīja vēstures gaitu ar vienu slēdzi un īsu paziņojumu savam komandierim: “Mērķis ir iznīcināts.” Tas bija pēdējais piliens debesīs notikušajā drāmā, kas ASV un PSRS pietuvināja reāla kara robežai. Iznīcinātāja pilotam nevajadzēja nospiest slēdzi, palaižot raķeti, kas notrieca mērķi – nevis ienaidnieka iznīcinātāju, bet gan Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu “Boeing 747, kas nejauši bija novirzījusies no kursa, ielidojot tieši lapseņu pūznī.
Korejiešu aviokompānijas “Korean Air Lines” reisa “007” notriekšana, kas paņēma 269 cilvēku dzīvības, radīja daudzus jautājumus abās Klusā okeāna pusēs. Kā gan profesionāli un pieredzējuši piloti varēja tik viegli noklīst no kursa un to nepamanīt piecas stundas? Vai viņi tiešām neko nesaprata? Kā gan padomju gaisa spēki neatpazina pasažieru lidmašīnu? Kā viņi nesaprata, ka uzbrūk lidaparātam, kas pilns ar civiliedzīvotājiem?