:format(webp)/nginx/o/2021/01/14/13576327t1h76f2.jpg)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2021/10/08/14125542t1h202f.jpg)
Kā būtu ar vienu momentuzņēmumu Rīgas augstākajā dabiskajā paugurā? Lūdzu, jums – Dzegužkalns, 28 metri virs jūras līmeņa!
Īstenībā tas nav nekāds kalns, bet gan kāpa ar 1 kilometru garu un 300 metru platu kupri, veidojusies pirms 10 000-9000 gadiem. Kalna nosaukums cēlies no netālajām Piņķu muižai piederīgā zemnieka Dzeguzes (Seggus) mājām.
Sākotnēji Dzegužkalna kāpa bija apbedījumu vieta visu kristīgo konfesiju trūcīgajiem iedzīvotājiem, jo te par kapu nebija jāmaksā.
Piemērotākais gadalaiks Rīgas torņu fotografēšanai no kāpas virsotnes ir ziema un agrs pavasaris, jo tad skatu neaizsedz koku lapas. Koki šeit ir salīdzinoši nesen, tikai kopš 19. gadsimta beigām, kad pēc pilsētas dārzu direktora Georga Kūfalta projekta vairāk nekā divu hektāru plašajā teritorijā sāka iekārtot Dzegužkalna parku – nostiprināt celiņus, veidot apstādījumus, stādīt ceriņus un citus košumkrūmus. Tāpat kalna galā uzcēla nelielu kafijas paviljonu, kura mūsdienās vairs nav, bet nogāzē – estrādi.
Adrese: Dzegužu iela 11, Rīga
Raksta turpinājums