Izvēloties flīzes, piemēram, vannas istabai, pirtij vai baseinam, kas pakļautas tiešai ūdens iedarbībai, svarīgi ņemt vērā pretslīdes rādītāju apzīmējumus:
A: flīzējamās virsmas slīpums nepārsniedz 12 grādus (saunas, baseinu ģērbtuves);
B: virsmas slīpums ir līdz 18 grādiem (celiņi, kāpnes pie baseina);
C: flīzējamās virsmas slīpums ir līdz 24 grādiem (kāpnes tieši pie ūdens).
Savukārt sabiedrisko, darba telpu flīzēm ir citi apzīmējumi. Jo augstāks rādītājs, jo mazāk slidena ir flīze. Biežāk sastopamie apzīmējumi:
R 9 - foajē, uzgaidāmās, atpūtas telpas;
R 10 - skolas telpas, medicīnas iestādes, frizētavas;
R 12 - rampas, autostāvvietas, dušas telpas.
Der arī atcerēties, ka, jo vairāk būs šuvju, jo lielāks būs flīžu virsmas pretslīdes efekts. Tāpēc, piemēram, liela izmēra grīdas flīzes ieteicams kombinēt ar mazām akmens mozaīkas flīzēm.
Flīzēm virsējā kārta ir glazēta un flīzes kalpošanas ilgums atkarīgs no glazūras izturības. PEI ir glazētu flīžu klase, kas norāda izturību pret virsmas nodilumu. Jo lielāks ir PEI rādītājs, jo augstāka ir flīžu izturības pret virsmas nodilumu klase. Tas tiek noteikts atbilstoši paredzētajai grīdas noslodzei, un tiek iedalīts piecās grupās:
PEI 1 - telpas ar minimālu noslodzi;
PEI 2 - telpas, kurās staigā ar mājas apaviem;
PEI 3 - dzīvojamās telpas, viesnīcas, nelieli ofisi;
PEI 4 - vidējas intensitātes noslodzes dzīvojamās un sabiedriskās telpas;
PEI 5 - intensīvas noslodzes dzīvojamās un sabiedriskās telpas.
Piektā pakāpe ir visaugstākā, šādas flīzes ir izmantojamas koridoros ar lielu cilvēku noslodzi. Savukārt pirmās un otrās noturības pakāpes flīzes faktiski grūti pat tirgū atrast; tās parasti tiek ražotas spilgtos toņos. Taču no mehāniskiem bojājumiem un dažādiem nobrāzumiem (tostarp mājdzīvnieku nagu skrāpējumiem) grīdu pasargās Eiropas standartam EN 102 atbilstošas akmens masas flīzes.