Kas mainās sievietes veselībā novecojot?

FOTO: Publicitātes foto

Pirms pusgadsimta sievietēm vecumā ap 50 gadiem samazinājās olnīcu funkcija, kritās sievišķo hormonu līmenis, mainījās sociālā aktivitāte un sākās cits dzīves posms. Mūsdienās novecošana notiek lēnāk – lielākā daļa sieviešu pēc 50 gadiem turpina strādāt, sasniedz augstākās karjeras virsotnes, ir sociāli un seksuāli aktīvas. Kas mainās sievietes veselībā novecojot un kā rūpēties par sevi šajā dzīves posmā?

Novecojam dažādi

Novecošana ir dabisks un ilgstošs process ikviena cilvēka organismā, ko izraisa vielmaiņas intensitātes samazināšanās. Tā var izpausties dažādi – fiziski, psihiski un sociāli. Pirmās novecošanas pazīmes pirms menopauzes iestāšanās, ko parasti sievietes pamana, ir tas, ka mēnešreizes kļūst neregulāras, līdz izbeidzas pilnībā.

Katrai sievietei šis process var sākties individuālā vecumā, taču lielākoties tas ir vecumā starp 45 un 55 gadiem.

Ir arī sievietes, kurām jau agrākā vecumā var būt neregulārs mēnešreižu cikls vai pagarināts menstruālā cikla garums, kam vēlāk seko spēcīgas asiņošanas. To visu būtiski ietekmē citas blakus saslimšanas, kas nav saistītas ar reproduktīvo sfēru. Tāpat arī dzīves laikā piedzīvotās operācijas un iedzimtība var individuāli ietekmēt menopauzes iestāšanās laiku.

“Tad, kad sievietēm beidzas mēnešreizes, – ar nosacījumu, ka tas nav saistīts ar grūtniecības iestāšanos vai kādu disfunkciju – sievietes var ievērot, ka menstruāciju cikls kļūst neregulārs un sākas tā dēvētie karstuma viļņi, ko papildina arī nervozitāte un svīšana naktīs. To visu ietekmē izmaiņas hormonu līmenī. Ņemot vērā, ka olšūnu pilnīga nobriešana kļūst neregulāra, samazinās reprodukcijas iespējas un sieviete, protams, arī savā zemapziņā pārdzīvo, ka tālākā dzimtas turpināšana vairs nebūs iespējama,” skaidro “MFD Veselības grupas” ginekoloģe Ingrīda Circene.

Daudzas un dažādas izmaiņas

Sākoties premenopauzei, menstruāciju cikli var būt nepilnvērtīgi, un medicīniski tos sauc par anovulatoriem – cikli ar olšūnu nenobriešanu. Lai to varētu pārbaudīt un konstatēt, ārsts veic hormonu izmeklēšanas paneli, kurā nosaka dažādu sieviešu hormonu daudzumu organismā. Stresu un neirozes papildina vēlīnie menopauzes jeb attālinātie simptomi, kas iestājas 2 līdz 3 gadus pēc tam, kad ir beigušās mēnešreizes. Raksturīgākie vēlīnie simptomi ir:

· maksts gļotādas sausums;

· urinācijas traucējumi;

· urīna nesaturēšana;

· urīnceļu infekcijas;

· maksts noslīdējumi;

· maksts infekcijas;

· mati kļūst plānāki un trauslāki;

· āda zaudē elastīgumu un kļūst plānāka;

· aktuālāki ir sirds asinsvadu slimību riski;

· palielinās iespēja attīstīties Alcheimera slimībai.

Visas augstāk minētās izmaiņas ir saistītas ar viena hormona – estrogēna – nepietiekamību sievietes organismā. Estrogēns ir galvenais sieviešu hormons, un tam ir nozīme menstruālajā ciklā un reprodukcijā.

Farmaceite skaidro, ka līdzās šīm izmaiņām nedrīkstam aizmirst arī par citām novecošanas pazīmēm – locītavām, kauliem, muskuļiem un ādas veidojumiem. Ar gadiem locītavas kļūst sāpīgākas, bet kauliem samazinās blīvums, kā rezultātā cilvēks kļūst vājāks un jutīgāks pret dažādām nejaušām traumām, piemēram, sastiepumiem un lūzumiem, tāpēc sievietēm ap 65 gadu vecumu vajadzētu veikt kaulu skenēšanu, lai pārbaudītu, vai viņām nav osteoporoze jeb trauslo kaulu slimība. Arī muskuļi ar laiku zaudē spēku, izturību un elastību, kas ietekmē cilvēka koordināciju, līdzsvaru un stabilitāti. Tāpat sievietēm pēc 50 gadiem nepieciešams pievērst uzmanību dažādiem ādas veidojumiem – ne vienmēr tie šajā vecumā var būt labdabīgi.

Arī medicīna mainās

Ņemot vērā, ka sievietes organismā šīs daudzās izmaiņas izraisa estrogēna samazināšanās, vienīgais pilnvērtīgais risinājums ir hormonu aizstājterapija. Šobrīd medicīnā estrogēna efektīvākā terapija ir transdermālā metode – plāksteri vai geli. Ja pārsvarā traucē izmaiņas makstī un urīnceļos, tad iespējams lietot lokālo estrogēnu, piemēram, vaginālos krēmus un lodītes. Šādus preparātus nozīmē ārsts, balstoties uz katras sievietes individuālo situāciju un slimības vēsturi. Ja sievietei ir dzemde, t.i., dzīves laikā tā nav izņemta jeb veikta histerektomija, tad estrogēnu terapija tiek kombinēta ar progesteronu.

“Mūsdienās medicīna strauji progresē, tai skaitā arī estētiskā ginekoloģija, kuras piedāvātās iespējas vēl aizvien daudzas sievietes neizmanto, lai gan tās viņām ļoti palīdzētu, uzlabojot gan veselību, gan dzīves kvalitāti. Tāpat ir arī pieejama CO2 lāzera terapija, kas uzlabo kolagēna ražošanu maksts gļotādā. Kolagēns makstī ir būtisks, lai audus noturētu stingrā stāvoklī un nodrošinātu elastīgumu. Papildu ārstēšanas iespējas maksts un urīnceļu elasticitātes nodrošināšanai ir ar trombocītiem bagātinātas plazmas injekcijas, kurās izmantota pašas sievietes plazma. Iespējamas arī hialuronskābes injekcijas,” norāda ginekoloģe Ingrīda Circene.

Savukārt farmaceite skaidro, ka papildus lietojot C vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus, tiek novērota labvēlīga ietekme uz kolagēna veidošanos audos.

Farmaceite Zane Melberga sniedz 5 ieteikumus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, kad novecojam

1. Lai nodrošinātu stabilu pH un laktobaktēriju līmeni, kas rūpējas, lai sievietes makstī neveidojas dažādas infekcijas, ieteicams lietot intīmās apmazgāšanās līdzekļus. Tos var iegādāties aptiekās kā bezrecepšu produktus.

2. Menopauzes laikā var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir E vitamīns, kas samazina oksidatīvo stresu, – ja tas ir mazāks, tad arī novecošanās process palēninās.

3. Pēc menopauzes iestāšanās ieteicams lietot uztura bagātinātājus vai kompleksos vitamīnus, kuru sastāvā ir kalcijs un D vitamīns. Tie palīdz stiprināt kaulus, kuru stiprums pēc menopauzes īpaši samazinās.

4. Locītavām ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir kolagēns, glikozamīns, hondritīns, hialuronskābe un C vitamīns, kas nodrošina kolagēna sintēzi organismā, palīdzot uzturēt locītavu elastību.

5. Svarīgi atcerēties, ka visos gadalaikos neatkarīgi no laikapstākļiem, ir jālieto sejas un ķermeņa krēmi vai fluīdi ar SPF. Šāda krēma lietošana sniedz aizsardzību pret tādām novecošanas pazīmēm kā nokarena āda, krunciņas un pigmentācija, ko rada UV stari.

Tāpat arī “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga un ginekoloģe Ingrīda Circene atgādina, ka sievietei vismaz reizi gadā ir vēlams pārbaudīt savu veselību, dodoties uz  ginekoloģisko apskati, ultrasonogrāfiju un mamogrāfiju, pārbaudot krūtis.

Uz augšu
Back