Deputāti aktualizē jautājumu par ierēdņu skaita samazināšanu

Reinis Znotiņš FOTO: Evija Trifanova/LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien aktualizēja jautājumu par ierēdņu skaita samazināšanu un prasīja informāciju par līdz šim paveikto šajā jomā.

Deputāts Reinis Znotiņš (JKP) Valsts kancelejas (VK) pārstāvei vaicāja par plānu ierēdņu skaita samazināšanai. Znotiņš kā piemērus iestādēm, kur ir lielāks darbinieku skaits, nekā līdzīgās iestādēs citās Baltijas valstīs, minēja Latvijas Banku un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pauda, ka tas tomēr ir jautājums politiķiem, vai "mēs esam gatavi" samazināt pakalpojumu apjomu, ko nestu ierēdņu skaita samazinājums. Znotiņš ieskatā gan pakalpojumu pieejamības samazinājums no šāda soļa nav gaidāms.

VK pārstāve Laila Ruškule norādīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem notikušajā ekonomiskajā krīzē valsts pārvaldē notika ievērojami lielāks ierēdņu skaita "griezums" salīdzinājumā ar pašvaldībām. Atbildot uz Znotiņa jautājumu par to, par cik daudz paredzēts samazināt ierēdņu skaitu nākotnē, VK pārstāve norādīja, ka šo informāciju paredzēts iekļaut valsts pārvaldes modernizācijas plānā, pie kura vēl tiek strādāts.

Deputāts Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka, viņam strādājot valdībā ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, notika valsts pārvaldes samazināšana. Tolaik bija paredzēts veidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi, atzīmēja politiķis

Tāpēc Augulis prasīja, par to, kā līdz šim ir veikts ierēdņu skaita samazinājums. Ruškule pauda, ka samazināšana netika veikta uz ilgstošo vakanču rēķina, bet attiecībām uz reālām amata vietām. Deputāts norādīja, ka gribētu pārliecināties par šo informāciju un paredzēts, ka VK attiecīgās ziņas komisijai būs jāiesniedz līdz 25.oktobrim.

Deputāte Ramona Petraviča (PCL) prasīja, ka, ja tika samazinātas reālās amata vieta, kas notika ar ilgstošajām vakancēm. Ruškule cita starpā norādīja, ka šo amatu likvidēšana ir konkrētu iestāžu vadītāju jautājums, kas viņiem būtu jāveic, lai rastu iespēju nodrošināt stabilu mēnešalgu iestādes darbiniekiem.

Apspriede par šo jautājumu notika, komisijai skatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma pieaugumu arī valsts augstākajām amatpersonām, ministriem un deputātiem no 2023.gada.

Deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja Bondaru uzrunāt koalīcijas partijas, lai šie grozījumi tomēr tiek izņemti no valsts budžeta 2022.gada likumprojektu pakotnes. Iepriekš no opozīcijas izskanējusi kritika par šajos grozījumos paredzēto atalgojuma pieaugumu politiskajām amatpersonām no 2023.gada.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets iepriekš apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir īstenot atlīdzības sistēmas reformu.

VK, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% līdz 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā - 6,852 miljoni eiro.

Tostarp Valsts prezidenta kancelejai - 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro 2024.gadā, Saeimai - 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro 2024.gadā, Ministru kabinetam - 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504 eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai - 90 435 eiro 2023.gadā un 101 340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai - 392 747 eiro 2023.gadā un 426 451 eiro 2024.gadā.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, 2023.gadā alga sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Uz augšu
Back