Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos plāno uzticēt CFLA

Saeimas ēka. FOTO: Wikipedia

Parlamentārieši šodien konceptuāli atbalstīja un atzina par steidzamiem grozījumus Starptautiskās palīdzības likumā, kas noteikts, ka Latvijas iesaistes sekmēšanu Eiropas Savienības (ES) ārējās darbības instrumentu finansētos projektos uzticēs Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA).

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Latvijā nav noteikts visaptverošs regulējums un institucionālais ietvars, kas sniegtu atbalstu un radītu jaunas iespējas Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties ES finansēto attīstības sadarbības projektu īstenošanā.

Tāpat Latvijā nav noteikta koordinējošā institūcija un attiecīgais regulējums, lai centralizēti un, ievērojot vienotu pieeju un metodiku, sniegtu konsultatīvu un administratīvu atbalstu Latvijas institūcijām un citām ieinteresētajām personām, kas vēlas pieteikties dalībai ES projektos, kas nav tikai ES mērķsadarbības projekti, kā arī sadarbībā ar citiem sadarbības partneriem nodrošinātu atbilstību liela apjoma ES projektu tehniskajiem un finanšu kritērijiem.

Ar grozījumiem Starptautiskās palīdzības likumā paredzēts šādas jaunas koordinējošās institūcijas jeb aģentūras funkcijas paredzēts noteikt CFLA. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) skaidroja, ka tās ietvertu Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos. Visefektīvāk un ar vismazākajiem resursiem tos varētu ieviest CFLA.

Ar grozījumiem Starptautiskās palīdzības likumā CFLA deleģētas tiesības uzņemties attīstības sadarbības projekta koordinatora lomu un iesniegt pieteikumu vai projekta piedāvājumu dalībai ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāja attīstības sadarbības projekta īstenošanā gadījumos, kad projekta saturisko ekspertīzi nodrošinošās institūcijas ieskatā būtu lietderīgi iesaistīties tikai konkrētu projekta aktivitāšu ieviešanā, neuzņemoties visa projekta īstenošanu vai galvenā partnera lomu, to uzticot starptautiskajam partnerim vai aģentūrai.

Komisijas sēdē opozīcijas deputāte Ļubova Švecova vaicāja, vai šādas aģentūras izveide dos pienesumu, kuru iespējams noteikt materiālā vērtībā, uz ko ĀM parlamentārā sekretāre atbildēja apstiprinoši. Viņa skaidroja, ka tiklīdz CFLA tiks akreditēta, kā šī aģentūra, tad atdevi būs iespējams izmērīt.

Tad Latvijas institūcijām piesakoties un eventuāli uzvarot konkursos, tām būs pieeja Eiropas Komisijas finansējumam. Kalniņa-Lukaševica teica, ka līdz šim Latvijai nebija tiesību startēt, tomēr tagad tie varētu būs miljoni eiro, kas katru gadu caur projektu īstenotājiem varēs tikt realizēti.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Mārtiņš Birģelis akcentēja, ka piedāvātie grozījumi paredz aizliegumu iepriekš sodītām personām saņemt ĀM grantu. Viņš atsaucās uz Satversmes tiesā (ST) iesniegtajiem pieteikumiem, kur iepriekš sodīti cilvēki nevar ieņemt konkrētus amatus vai saņemt pakalpojumus.

Birģelis stāstīja, ka ST nesaka, ka tā nedrīkst darīt, tomēr tiesa ir noteiktusi augstu standartu, kas jāpārvar, lai šādu ierobežojumu noteiktu - jāveic individuāls izvērtējums, lai novērtētu, vai šī persona ir labojusies. Juridiskais birojs aicināja komisiju uzklausīt likumprojekta autoru viedokli, kāpēc nav iespējams veikt individualizētu izvērtējumu par to, vai konkrētai personai ir piešķirams ĀM grants.

Tāpat Birģelis lūdza ĀM parlamentāro sekretāri komentēt, vai šis jautājums ir cieši saistīts ar 2022.gada budžetu, pieļaujot, ka šo likumprojektu Saeima varētu izskatīt trīs lasījumos, lai atbilstu ST izvirzītajam testam.

Kalniņa-Lukaševica atbildēja, ka ar Juridisko biroju uz otro lasījumu var izrunāt šo jautājumu par individuāla izvērtējuma mērogien un niansēm, vienlaikus, lai atbilstu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām. Tāpat viņa minēja, ka, ĀM ieskatā, šis likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada budžetu.

Tikmēr deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") precizēja, ka runa šajā likumprojektā nav par ES fondiem, kurus varētu izmantot iekšzemē, bet gan par piekļuvi kādiem ES un Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) fondiem, kurus savādāk iekšzemē izmantot nevarētu. "Runa ir par to, lai Latvijai šajos projektos ir lielākā pīrāga daļa," teica deputāts, un ĀM parlamentārā sekretāre to apstiprināja. Viņa skaidroja, ka tā ir sacenšanās ar citām dalībvalstīm.

Uz augšu
Back