ĀM: Ar UNCHR tiek uzturēts dialogs, lai veicinātu starptautisko sapratni par migrācijas krīzi pierobežā

Žoga uzstādīšana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas FOTO: Jānis Vingris

Lai veidotu starptautiskās sabiedrības izpratni par Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu Eiropas Savienībai (ES) un izraisīto situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Latvija uztur pastāvīgu dialogu ar starptautiskajām organizācijām, īpaši ar ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR) un Starptautisko migrācijas organizāciju.

Kā aģentūrai LETA akcentēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris, starptautiskajā dialogā Latvija uzsver, ka Ministru Kabineta rīkojums par ārkārtējā stāvokļa noteikšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežas reģionos ir pieņemts, lai risinātu uz robežas radušos saspringto drošības situāciju, ko ir izraisījusi Lukašenko režīma īstenotā hibrīdoperācija.

ĀM preses sekretārs uzsvēra, ka Latvijas pienākums ir uzturēt valsts robežas drošību, vienlaikus nodrošinot, ka tie cilvēki, kuri Baltkrievijas režīma nehumānās rīcības dēļ ir nonākuši pie Latvijas robežām, saņem nepieciešamo humāno palīdzību un viņu cilvēktiesības tiek ievērotas.

"Latvijas amatpersonas cieši sadarbojas ar UNHCR ekspertiem un nodrošina viņu vizītes, nepieciešamo informāciju un piekļuvi UNHCR ekspertus interesējošajiem objektiem. UNHCR ziņojumā ir pamatoti atzīmējusi mūsu paveikto situācijas risinājumā, saprotot, ar cik lieliem izaicinājumiem mēs saskaramies Baltkrievijas bezatbildīgās rīcības dēļ," sacīja Beķeris.

Kā ziņots, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) aicina Latviju pārskatīt līdz šim īstenoto patvēruma meklētāju politiku uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, aģentūru LETA informēja UNHCR.

Birojs ir sagatavojis ziņojumu, kuru ir saņēmis Ministru kabinets (MK) un Iekšlietu ministrija (IeM). Ziņojumā UNHCR atzīst un izprot izaicinājumus, ar kuriem Latvija saskaras attiecībā uz situāciju pie robežas ar Baltkrieviju, un piekrīt Latvijas valdības bažām par patvēruma un migrācijas politizēšanu.

Tomēr, UNHCR skatījumā, pamattiesības lūgt patvērumu un neatkāpšanās princips, kas nav izņēmums, būtu jāievēro arī ārkārtas situācijās.

UNHCR uzskata, ka ar ciešu sadarbību un kopīgu apņemšanos ievērot bēgļu aizsardzības pamatprincipus situāciju var pārvaldīt uz tiesībām balstītā veidā un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, humanitārajiem standartiem un Eiropas tiesību aktiem cilvēktiesību jomā un bēgļu aizsardzībai. UNHCR ir gatavs turpināt tehniskas konsultācijas ar Latviju, lai rastu pareizu risinājumu cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuriem tiktu nodrošināta efektīva piekļuve patvērumam, un viņu patvēruma pieteikumi tiktu izskatīti, izmantojot godīgas un ātras patvēruma procedūras.

Birojā uzsvēra, ka, lai gan valstīm ir suverēnas tiesības pārvaldīt un kontrolēt savas robežas, kā arī noteikt personu tiesības ieceļot un uzturēties valstī - šī prerogatīva ir pakļauta starptautiskām juridiskām saistībām, kuras valstīm ir jāievēro godprātīgi, nodrošinot, ka valsts tiesību akti, politika un prakse atbilst starptautiskajām tiesībām.

Turklāt 1951.gada Konvencijā par bēgļa statusu ir sacīts, ka valstu pienākums nodrošināt neizraidīšanas principu. Tāpat konvencijā ir teikts, ka valstīm ir pienākums neizraidīt personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

UNHCR atgādina, ka pamattiesības meklēt un saņemt patvērumu ir ietvertas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijā, kā arī 1951.gada konvencijā, kuras dalībvalsts ir Latvija. Patvērums ir paredzēts arī Eiropas Savienības (ES) hartā, garantējot katrai personai tiesības lūgt patvērumu teritorijā, tostarp uz robežas, un uzliekot dalībvalstīm pienākumu reģistrēt un apstrādāt šādus pieteikumus neatkarīgi no veida, kādā pieteikuma iesniedzējs ir ieceļojis valstī.

Ņemot vērā minēto, UNHCR nostāja ir tāda, ka valstij, kurai uz tās robežām iesniegts patvēruma pieprasījums, vismaz uz laiku ir jānodrošina patvēruma meklētāja uzņemšana, lai izskatītu patvēruma pieprasījumu, jo tiesības meklēt patvērumu un neizraidīšanas princips citādi būtu bezjēdzīgs.

"Valsts pienākums aizsargāt personu pret izraidīšanu iestājas, tiklīdz persona ierodas uz robežas, apgalvojot, ka ir apdraudēta vai baidās atgriezties savā izcelsmes valstī vai jebkurā citā valstī," uzsver birojā.

Ņemot vērā minēto, UNHCR iesaka Latvijai nodrošināt uzņemšanu savā teritorijā un piekļuvi patvēruma procedūrām tiem, kas vēlas meklēt patvērumu - pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu, tostarp ārkārtas situācijas laikā.

Birojā pauž bažas, ka rīkojumā par ārkārtas situāciju ir sacīts, ka patvēruma pieteikumus no personām, kas šķērso teritoriju nelikumīgi, nevajadzētu pieņemt robežsargiem un citām iestādēm, kas atrodas četrās administratīvajās teritorijās, un noteikumos nav atrunāti izņēmumi.

1951.gada konvencija Latvijai aizliedz piemērot sodus bēgļiem, kuri ir ieradušies no teritorijām, kur ir apdraudēta viņu dzīvība vai brīvība. Šos sodus nekad nedrīkst interpretēt tādā veidā, kas ietver tiesību atņemšanu un patvēruma atņemšanu, vērš uzmanību UNHCR.

Birojā uzsver, ka, izmantojot tiesības meklēt patvērumu, bēgļi bieži vien ir spiesti ierasties, ieceļot vai uzturēties teritorijā bez atļaujas vai dokumentiem vai ar viltotiem dokumentiem.

UNHCR iesaka grozīt iepriekš valdības izdoto rīkojumu, lai personām, kuras pieprasa patvērumu Latvijā, šāda iespēja tiktu sniegta, ievērojot neizraidīšanas principu.

UNHCR atzīst, ka kopš 11.augusta aptuveni 44 personām izņēmuma kārtā ir piešķirta piekļuve Latvijas teritorijai. Neskatoties uz to, šiem cilvēkiem vienalga ir liegta iespēja pieprasīt patvērumu, norāda birojā.

ANO norāda, ka ES tiesību aktos ir skaidra atšķirība starp aizsardzību, kas piešķirta patvēruma meklētājiem un bēgļiem saskaņā ar ES patvēruma politiku, un aizsardzību, kas attiecas uz personām, kurām vajadzīga palīdzība humānu apsvērumu dēļ.

Iepriekš ES Tiesa ir apstiprinājusi - ja persona atbilst bēgļa noteiktajiem kritērijiem, valstij nav rīcības brīvības nepiešķirt starptautisko aizsardzību. Turklāt, tiklīdz uz robežām tiek iesniegts aizsardzības pieprasījums, šis pieprasījums ir jāreģistrē ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā, un dalībvalstīm ir pienākums atvieglot piekļuvi patvēruma procedūrai.

UNHCR stingri mudina MK un IeM pienācīgi apsvērt šos apsvērumus un attiecīgi grozīt iepriekš izdoto rīkojumu.

Iepriekš vēstīts, ka UNHCR delegācija Latvijā ieradās augusta beigās. UNHCR iepriekš norādīja, ka Latvija tiek aicināta ievērot visas starptautiskās saistības, kuras tā ir parakstījusi.

UNHCR bija nobažījies, ka personām, kurām nepieciešama aizsardzība, tiek liegta iespēja lūgt patvērumu reģionos, uz kuriem attiecas ārkārtējā situācija Latvijā.

Birojā sacīja, ka jau pirms vizītes UNHCR ir aicinājusi visas valstis, tostarp Latviju, "raudzīties tālāk par šaurām politiskajām interesēm" - izvērtēt patvēruma pieprasījumu pamatotību, izmantojot godīgas un efektīvas procedūras, un paplašināt jēgpilnu aizsardzību visiem, kam tā nepieciešama. "Šis jautājums nedrīkst būt politiski motivēts," akcentēja organizācijā.

Jau ziņots, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

19.oktobrī tika pieņemts lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 2022.gada 10.februārim.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

Uz augšu
Back