2020.gadā ieviesti vairāk nekā 90% no Valsts kontroles (VK) izstrādātajiem ieteikumiem, kas uzskatāms par augstu rādītāju jau vairākus gadus pēc kārtas, šodien, sniedzot ziņojumu par aizvadīto gadu, atklāja valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Viens no VK darbības virzieniem ir ieteikumi, un institūcijas darbs nebeidzas tikai ar revīzijas ziņojumu publiskošanu. "Mums visiem ir svarīgi ne tikai izgaismot problēmas un par tām runāt, bet arī konkrēta tālākā rīcība, lai tās risinātu," sacīja Irklis, piebilstot, ka tādēļ liels darbs tiek paveikts ieteikumu ieviešanas uzraudzībā.
2020.gadā par ieviestiem atzīti 359 ieteikumi, bet 20 bija tādi, kuru ieviešana vēl jāturpina. Tādējādi par ieviestiem atzīstami vairāk nekā 90% no sniegtajiem ieteikumiem.
Līdztekus tam VK vērtē darbības finanšu ietekmi, un kopš šī novērtējuma uzsākšanas ik gadu katrs eiro, kas ieguldīts VK darbībā, esot nodrošinājis četru eiro atdevi, un 2020.gads nebija izņēmums. Vienlaikus valsts kontrolieris minēja, ka šis aprēķins ietver tieši pierādāmo ietekmi, piebilstot, ka netiešā ietekme caur ilgtermiņa uzlabojumiem esot vēl daudzkārt lielāka.
Tāpat Irklis savā uzrunā pieskārās atbildības stiprināšanai publiskajā sektorā. Šai jomā VK turpinot ciešu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, nosūtot 11 ziņojumus par iespējamiem valsts amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem.
Šie 11 ziņojumi sagatavoti laika posmā no 2019.gada, kad tika paplašinātas VK pilnvaras, likumā noteiktos gadījumos dodot tiesības tai vērsties ar zaudējumu piedziņu pret amatpersonām, kuras savā darbībā pārkāpušas likumu.
Šogad institūcija sākusi pirmos administratīvos procesus atbilstoši jaunajai kārtībai. Irklis minēja, ka šī jaunā norma, iespējams, rada arī preventīvu efektu, jo novērojams, ka aktīvāk nekā iepriekšējos gados iestādes vērtē savu darbinieku atbildību VK atklātajos pārkāpumos.
Šobrīd top jauna VK stratēģija nākamajiem četriem gadiem, kuras prioritātes būs, tālāk attīstot VK kapacitāti, veikt sistēmiskas lietderības revīzijas sabiedrībai svarīgākajās jomās.
Tieši lietderības revīzijas, viņaprāt, var sniegt vislielākos ilgtermiņa ieguvumus valsts pārvaldei un sabiedrībai. Jaunajā stratēģijā būšot arī aktivitātes, kas vērstas uz likumības sekmēšanu un valstiskā godaprāta sekmēšanu valsts pārvaldē.
Plānotas arī aktivitātes, kas sekmētu VK revīziju darba ietekmes palielināšanos, sekmējot, ka publiskais sektors mācās ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām.
Šobrīd noslēgumam tuvojas nozīmīga revīzija par Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, sacīja Irklis. Tās rezultāti, noslēdzoties šim stratēģijas periodam, būšot ļoti laba ceļamaize jaunajai stratēģijai, dodot iedvesmu jauniem revīziju virzieniem ar mērķi sekmēt ekonomiskāku, produktīvāku un efektīvāku valsts pārvaldes darbību.
Savā uzrunā amatpersona arī uzteica VK sadarbību ar parlamentu, sakot, ka tā bijusi visai cieša daudzu gadu garumā, gandrīz ik nedēļu sniedzot pārskatus par revīzijās konstatēto Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai. Tomēr Irklis redz, ka pastāv iespējas sabiedrību vēl paplašināt.
Atsevišķos gadījumos VK jau esot aicināta piedalīties arī citu Saeimas komisiju sēdēs, informējot par revīzijās konstatēto vai ziņojot par statusu ar ieteikumu ieviešanu kādā jomā, tomēr, viņaprāt, tas varētu notikt biežāk. Irklis ir pārliecināts, ka VK var sniegt kompetentu, revīziju darbā balstītu atbalstu komisiju darbā.
Pēc viņa vārdiem, parlamentārās sadarbības paplašināšana varētu būt laba iespēja palielināt ieguvumus no VK veiktajām revīzijām jaunajā stratēģijas periodā.
Arī parlamenta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Reinis Znotiņš (JKP) uzteica pušu labo sadarbību 2020.gadā, kā arī atzīmēja, ka VK tās darbības laikā gadu gaitā ir celta reputācija un nostiprināta autoritāte, par ko deputātam ir liels prieks.
Viņaprāt, to apliecina VK rezultatīvie rādītāji, kas pēdējos gados liecina par augstiem ieteikumu ieviešanas rādītājiem, proti, vidēji valsts iestādēs ievieš pat līdz 90% VK rekomendāciju.
Tomēr politiķis norādīja arī uz vēl uzlabojamām lietām, kā piemēru minot institūcijas funkciju prasīt atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Znotiņš atgādināja, ka 2019.gadā VK aktīvi pati prasīja sev piešķirt papildu funkciju - saukt pie atbildības gan politiskās, gan ierēdniecības līmeņa amatpersonas.
Viņaprāt, šai sakarā rezultātu īsti neesot. Šobrīd esot pāris nepabeigti gadījumi, ko ir sākts izmeklēt, tāpēc, viņaprāt, jāvērtē, vai šī funkcija tiek pilnvērtīgi izmantota, vai arī no tās vajag atteikties.
Vienlaikus deputāts atsaucās uz Irkļa teikto, ka turpmāk VK plāno piešķirt lielāku lomu tieši lietderības revīzijām, sakot, ka tas būtu kritiski jāvērtē un jādomā, vai tomēr institūcijai labāk fokusēt savu darbību uz pamatfunkcijām.
Znotiņš teica, ka lietderības revīzijās var gadīties VK pārklāšanās ar citu institūciju darbībām, piebilstot, ka, piemēram, bērnu tiesību aizsardzības jomā šos jautājumus vērtē arī tiesībsargs. Savukārt efektīvu finanšu ieguldījumu jomas jautājumus vērtē Latvijas Banka, kam esot lielākā analītiskā kapacitāte Latvijas valstī. "Tāpēc lietderības revīzijas dažkārt arī konfliktē ar demokrātiski ievēlētas un pārvaldītas valsts lēmumu pieņemšanas kārtību," sacīja parlamentārietis, aicinot likt uzsvaru tieši uz finanšu un atbilstības revīzijām, koncentrējot VK resursus uz savu pamatfunkciju veikšanu.
Vienlaikus deputāts rosināja izvairīties no pārlieku lielas birokratizācijas un, iespējams, arī politizācijas, kas varot rasties, būtiski audzējot VK funkcijas un ierēdniecības apjomu.
Kopumā politiķis uzsvēra, ka VK ir laba pārvaldības sistēma un veido arī labu atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kā arī ar Saeimu.