Lai nepieļautu ārkārtas situāciju izglītības nozarē, LIZDA aicina amatpersonas steidzami rīkoties

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piedalās preses konferencē, kurā paziņo un komentē LIZDA aptaujas rezultātus par augstākās izglītības mācībspēku darba apstākļiem Latvijā. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Aicinot steidzami rīkoties, lai nepieļautu ārkārtas situāciju izglītības nozarē, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) valsts augstākajām amatpersonām nosūtījusi atklātu vēstuli, informē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa vēstulē norāda, ka LIZDA saņem trauksmes signālus no izglītības nozarē strādājošajiem un izglītības iestāžu kolektīviem, kas apliecina to, ka izglītības nozare tuvojas nopietnai krīzes situācijai.

Arodbiedrība atgādina, ka pedagogiem šis mācību gads iesākās ar jauniem papildu pienākumiem - jāveic skolēnu testēšana, jāvada stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti, gan kombinēti - vienlaicīgi vadot stundu klasē ar esošajiem skolēniem un tiešsaistē ar skolēniem, kam noteikta karantīna. Papildus jāaizvieto kolēģi, kuri slimo vai nonāk karantīnā.

Turklāt bez pietiekama profesionālā atbalsta jāturpina jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešana, jāsniedz individuālais atbalsts skolēniem, lai apgūtu attālinātā mācību procesā neapgūtās zināšanas un prasmes, jārisina pandēmijas rezultātā radušās sociāli emocionālās problēmas.

Atklātajā vēstulē teikts, ka komunikācija starp izglītības procesā iesaistītajām pusēm ir saspringta. Pedagogi nejūtas pietiekami novērtēti, nesaņemot nepieciešamo profesionālo, emocionālo un finansiālo atbalstu par veiktajiem papildu pienākumiem. Pedagogi atzīst, ka izjūt augstu profesionālās izdegšanas pakāpi. To apliecināja šī gada martā veiktā LIZDA aptauja, kurā gandrīz puse no 10 077 respondentiem atzina, ka ir pakļauti profesionālās izdegšanas riskam.

"Ir aizvadīti divi mācību gada mēneši, bet izglītības iestāžu vadītāji jau saņem iesniegumus par darba attiecību pārtraukšanu, jo pedagogi nespēj izturēt šādu emocionālo spriedzi, jūt spēku izsīkumu un nevēlas turpināt darbu izglītības iestādēs. Šobrīd darbu pamet arī pedagogi, kuri ir vakcinēti un varētu turpināt strādāt, taču emocionālais izsīkums ir tik liels, ka pedagogs vairs nevēlas palikt profesijā," teikts vēstulē amatpersonām.

LIZDA skaidro, ka ārkārtas situācija tikai saasināja nozarē esošās problēmas. "Jau šobrīd varam paredzēt, ka pedagogiem un citiem nozarē strādājošiem, kuri turpinās darbu, pieaugs slodze, palielināsies vakanču skaits, kā rezultātā tiks apdraudēta izglītības procesa īstenošana. Šajā situācijā kā starp dzirnakmeņiem ir nokļuvuši izglītības iestāžu vadītāji, kuriem jānodrošina plānotā mācību satura īstenošana, strauji mainīgās epidemioloģiskās prasības, labvēlīga psihoemocionālā vide saspringtajos apstākļos," situāciju raksturo arodbiedrība.

Turklāt šobrīd būtisks jautājums ir pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešana. Iepazīstoties ar to, LIZDA secinājusi, ka tas nerisina aktuālās nozarē strādājošo nodarbinātības problēmas, par kurām jau iepriekš norādīja starptautiskās organizācijas. Jaunais darba samaksas modelis nerisina pedagogu darba slodzes jautājumu, lai pedagogs varētu nodrošināt katram skolēnam nepieciešamo atbalstu un izaugsmi atbilstoši viņa spējām. Steidzami nepieciešams tāds darba samaksas modelis, kas nodrošina sabalansētu darba slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu.

Pedagogi mīl savu darbu un dara visu iespējamo bērnu labā. Liels paldies ikvienam skolēnam, vecākam, pašvaldībai par līdzšinējo atbalstu, kas ir motivējis un devis spēku strādāt. Taču tagad ir pienācis brīdis, kad aicinām valsts amatpersonas steidzami rīkoties, lai nepieļautu ārkārtas situāciju izglītības nozarē, teikts Vanagas parakstītajā vēstulē.

Kā vēstīts, LIZDA pieprasa nevirzīt uz priekšu pedagogu atalgojuma jauno modeli bez pētījumos balstītiem datiem un saskaņojuma ar sadarbības partneriem.

LIZDA ieskatā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un tālākai izskatīšanai virzītais pedagogu atalgojuma jaunais modelis "Skolēns pašvaldībā" nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām.

LIZDA uzskata, ka tik būtiskas reformas virzīšana iespējama tikai padziļinātos pētījumos balstītos datos, kas līdz šim nav noticis. Lai gan IZM budžetā bija paredzēti 70 000 eiro, lai veiktu pedagogu nodarbinātības analīzi un izstrādātu prototipu izglītībā nodarbināto pieprasījumam un piedāvājumam, minētais pētījums tā arī nav īstenots. Līdz ar to LIZDA pieprasa neturpināt modeļa "Skolēns pašvaldībā" tālāku virzību, kamēr nav noticis kvalitatīvs pētījums, kā arī profesionālas sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

LIZDA vērsa uzmanību, ka IZM piedāvātajā modelī vispār netiek risināts nozarei akūti svarīgais sabalansētas darba slodzes jautājums, lai gan septembra nogalē publiskotajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības pārskatā "Education at a Glance 2021" norādīts uz pārslodzes un neadekvāta atalgojuma problēmām Latvijā. LIZDA pauda uzskatu, ka OECD ziņojums sniedz nepārprotamu ainu par to, ka starptautiskā salīdzinājumā Latvijas skolotāju algas nav konkurētspējīgas.

Tāpat LIZDA akcentēja, ka IZM virzītajā algu reformas modelī nav iekļautas ļoti daudzas pedagogu grupas, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi darbam ar no 1,5 līdz 4 gadu vecuma bērniem, speciālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu pedagogi, tai skaitā, kultūras nozares izglītības iestāžu pedagogi. Pēc LIZDA paustā, būtiski, ka nav iespējams pārliecināties par jaunā modeļa finansiālajiem ieguvumiem un riskiem.

Ņemot vērā, ka IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis nerisina daudzas, vairāku gadu garumā pastāvošas nozarē strādājošo nodarbinātības aktuālas problēmas, LIZDA neatbalsta izstrādātā algu modeļa tālāko virzību.

LIZDA pieprasa IZM veikt pētījumu par nodarbinātību, vakancēm nozarē, tikties vienlaicīgi ar visiem sociālajiem un sadarbības partneriem, lai meklētu profesionālās diskusijās kompromisus par atzinumos sniegtajiem iebildumiem, priekšlikumiem.

Pirmdien koalīcijas sanāksmē politiķi vienojās, ka uz nedēļu atliek pedagogu atalgojuma jaunā modeļa skatīšanu valdībā, lai to varētu pārrunāt ar LIZDA pārstāvjiem, uzklausot viņu redzējumu.

Uz augšu
Back