Plešs: Līdz 2035. gadam būs jāspēj pārstrādāt 65% no sadzīves atkritumiem (3)

Viņaprāt, tas ir svarīgi ne tikai kopējā aprites ekonomikas kontekstā, bet arī tāpēc, ka tā ir iespēja būtiski uzlabot Latvijas resursu efektivitāti.

"Šobrīd uz Eiropas Savienības kopējā fona, diemžēl, mēs esam izšķērdīgi un nespējam radīt maksimālo pievienoto vērtību no tiem resursiem, kas nonāk mūsu pārziņā.

Turklāt liela nozīme ir ne tikai atkritumu šķirošanai un turpmākai izmantošanai, bet arī atkritumu apjoma samazināšanai," teica ministrs.

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, lai veicinātu efektīvu resursu izmantošanu un tādējādi samazinātu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns paredz virkni izmaiņu attiecībā uz institucionālo sistēmu.

Ministrs atgādināja, ka Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir sasniedzama virkne mērķu, kurus iespējams realizēt tikai kopīgi ar nozari un iedzīvotājiem.

Līdz 2035.gadam jāpanāk, lai poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nepārsniedz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma.

Savukārt 65% no sadzīves atkritumiem būs jāspēj pārstrādāt.

Savukārt no 2023.gada 31.decembrim, bet Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā jau pašlaik, pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina, lai bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti, nejaucot ar citiem atkritumu veidiem. Vienlaikus ir jāsamazina pārtikas atkritumi un zudumi.

Būtisks solis aprites ekonomikas virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana dzērienu iepakojumiem. Tajā pašā laikā līdz 2023.gada 1.janvārim ir jāizveido dalītas savākšanas sistēmas tekstilmateriāliem un līdz 2024.gada 31.decembrim - bīstamajiem sadzīves atkritumiem papildus jau esošajām papīra, metāla, plastmasas un stikla sistēmām.