Kamēr iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, atkritumu kalni arvien aug. Pavisam drīz viens cilvēks gadā radīs ap 500 kilogramiem atkritumu. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, viens cilvēks radīja ap 200 kilogramu atkritumu gadā. Daudz no izmestā nav tikai lietošanai nederīgas atliekas – biežāk konteinerā ir viss liekais, kas rodas no pārlieku lielā pārtikas, apģērba un dažādu sadzīves priekšmetu patēriņa.
Var jau novelt atbildību par atkritumu pieaugumu uz citiem, sakot – iepakojiet mazāk, pārstrādājiet vairāk, attīstiet šķirošanas līnijas –, bet svarīgi rūpes par nākotni sākt ar sevi!
Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” sadarbībā ar “Eko Rija” kampaņā “Nenoroc nākotni mēslos!” rosina ne vien pamanīt draudus, ko augošie atkritumu kalni rada vides un cilvēku veselībai, bet arī padomāt, ka dažu vienkāršu ikdienas ieradumu maiņai var būt milzīga ietekme – jo mūsu paradumi nosaka, kādā pasaulē dzīvosim rīt.
Pieci padomi iedvesmai, kā ikviens spēj ātri un prasmīgi samazināt radīto atkritumu daudzumu:
Zini, kas tev pieder
Kārtošanas eksperte Dana Gulbe uzskata, ka nevajadzīgu patēriņu un attiecīgi atkritumus rada dublikāti. Proti, ir ērtāk nopirkt jaunu lietu, nevis atrast to mājās. Tāpēc viņa iesaka: “Uzmanīgi paskaties, kuri priekšmeti tev ir vairākos eksemplāros un pilda identisku funkciju – zobu diegi, šķiltavas, matu gumijas un citi. Iespējams, tieši ar šīs kategorijas sakārtošanu ir vērts sākt, atrodot priekšmetiem vietu, kuru atceries un kuru ir ērti izmantot.”
Plāno pirkumus un pērcies ar apdomu
Pārtikas produktus prātīgāk iegādāties lielākā apjomā (un lielākos iepakojumos), plānojot ikdienas maltītes vairākas dienas uz priekšu. Tā ietaupīsies nauda un mazāk pārtikas nonāks atkritumu tvertnē, jo neregulāra, neplānota pirkšanās parasti beidzas ar daudzu nevajadzīgu sīkumu iegādi. Esi sev un dabai draudzīgs – gādā par regulārām veselīgām maltītēm, lai neietu uz veikalu izsalcis un nenopirktu lērumu pārtikas, ko nespēsi apēst.
Recepšu autore un ēdienu blogere Zane Grēviņa iesaka vairākus knifus produktu uzglabāšanai: zaļo salātu maisījumus no iepakojuma pārlikt trauciņos ar vāku, jo tā tie ilgāk saglabājas svaigi un kraukšķīgi, garšaugus uzglabāt ievietotus ūdenī, saldētavā glabāt neizmantotos olu baltumus, buljonu, banānus, ledus kubiņu formās sasaldētu tomātu pastu, dažādas trauciņos porcijas izmērā sapakotas maltītes. Savukārt Dana Gulbe dod padomu ledusskapī ieviest kasti “apēd mani pirmo”, kurā ielikt to, kam tuvojas derīguma termiņa beigas. Šādi labāk spēsi izsekot līdzi, kuri produkti jāapēd pirmie.
Veido savu stilu
Izvairies skriet pakaļ modei un tik mainīgajām “šā brīža tendencēm”. Tas, kas šobrīd ir stilīgi un pieprasīti, jau rīt var būt nemoderni un neaktuāli. Pārāk aizrautīga sekošana modei krietni palielina drēbēm iztērētās naudas apjomu un tekstila atkritumu daudzumu drīz pēc tam. Labāk paļauties uz savu stila izjūtu, sekot tai! Šāda pieeja pagarinās apģērba un aksesuāru mūžu. Arī raidieraksta “Pa kluso” veidotāja Laura Grēviņa uzskata, ka stilīgi kļūst veidot gudru garderobi, nevis pirkt vairāk un vairāk. Viņa savu garderobi šķiro regulāri, lai apzināti veidotu to atbilstoši savam dzīvesveidam un ķermeņa aprisēm.
Izvēlies lietotu
Gluži kā apģērbu, apavu un aksesuāru, arī elektronikas preču, mēbeļu, instrumentu un citu ikdienā vajadzīgu preču otrreizējais tirgus ir labi attīstīts. Kāpēc pirkt jaunu, ja lētāk var iegādāties lietotu, pagarinot izstrādājuma mūžu? Šāda domāšanas (un patēriņa) tendence globāli var samazināt ražošanas un preču transporta apjomu, kā arī atkritumos izmesto mēbeļu, elektropreču un citu priekšmetu daudzumu. Izvēlies mazāk, bet kvalitatīvākas lietas!
Dod lietām otru dzīvi
Pirms nest lietas uz atkritumu konteineru, pārdomā, vai tām vēl ir pielietojums un tās kādam var būt noderīgas. Tā, piemēram, modes māksliniece un gleznotāja Elita Patmalniece izlasītos žurnālus un avīzes neizmet, bet atdod draugiem un kaimiņiem. Laura Grēviņa regulāri rīko apģērbu tirdziņu ar draudzenēm, tā atbrīvojoties no apģērba, kas pašai apnicis, un atdodot to, lai kādam citam tas būtu noderīgs. Daļa cilvēku izmanto iespējas pārdot lieko, citi atdod ģimenes locekļiem, draugiem, ziedo labdarībai. Radošie un uzņēmīgie lietas atsvaidzina, radot jaunas DIY kombinācijas – no lupatiņām tamborē paklājus, atjauno mēbeles, tā padarot ikdienu krāšņāku. Māksliniece Helēna Heinrihsone stāsta, ka pēdējos gados, kad viņas mājas dzīvokļu īpašnieki savstarpēji tiesājas, viņa saņem lērumu tiesvedības papīru. Tos un aploksnes māksliniece sašķiro un izmanto ideju skicēm, akvareļiem, piezīmēm.
Visbeidzot to, kas lietošanai patiesi vairs nav derīgs, šķiro un nogādā piemērotākajā atkritumu konteinerā, lai pārstrādei derīgo pārstrādātu un no tā varētu radīt jaunas vērtības. Latvijā jau ir gana attīstītas iespējas šķirot un nodot pārstrādei stiklu, iepakojumu (plastmasu, papīru, metālu), tekstilu un bioloģiskos atkritumus. Ja ir griba un enerģija, pārtikas un dārza atliekas jeb bioloģiskos atkritumus var pārstrādāt kompostā arī mājas pagalmā vai dzīvoklī. Ja savā ikdienā ieviesīsi kaut daļu no šiem padomiem, palīdzēsi krietni samazināt radīto atkritumu daudzumu.
