No visiem Latvijas mājokļiem aptuveni miljons jeb 69% atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamos namos. Kā rāda statistika, 45% daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ir uzbūvētas līdz 1941. gadam, savukārt laikā no 1961. līdz 1992. gadam – 53%. Turklāt atsevišķas ēkas ir pat tādā tehniskā stāvoklī, ka tajās pat neatmaksājas veikt papildu investīcijas energoefektivitātes pasākumos – lētāk būtu uzbūvēt jaunu dzīvojamo namu nekā veikt renovācijas darbus.
Tomēr arī mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība Latvijā joprojām ir ierobežota. Tas skaidrojams ne vien ar fiziski un morāli novecojušo dzīvojamo fondu, bet arī ar gauso jauno mājokļu fonda attīstību. Kā zināms, šajā jomā Latvija no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas atpaliek teju 5–6 gadus. Kāpēc mājokļu fonda atjaunošana nevedas tik veiksmīgi, kā gribētos, un ar kādiem izaicinājumiem nākas sastapties, stāsta mājokļu attīstīšanas eksperts.
Nav noslēpums, ka dzīvojamā fonda atjaunošanā būtisku lomu spēlē ēku renovācija, ar to saprotot ēkas atjaunošanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Turklāt energoefektivitātes problēma mūsdienās ir aktuāla ne tikai kontekstā ar mājokļu fonda atjaunošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, bet arī pieaugošajām apkures, elektrības un dabasgāzes cenām. Tomēr ne velti šī tēma ir tik aktuāla. Ja jaunie un plānotie projekti jau standartā atbilst augstākajām energoefektivitātes prasībām, tad energoefektivitātes uzlabošana padomju laikos un senāk celtajās ēkās var būt īsts izaicinājums, kas ne katram ir pa spēkam. Dzīvokļa īpašnieku atteikšanās no remontdarbiem un iedzīvotāju maksātspēja ir tikai daži no izaicinājumiem.
“Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 2021. gada visām jaunbūvēm – privātmājām, daudzdzīvokļu un publiskām ēkām – jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Tas savukārt nozīmē, ka jau ēku projekta izstrādes gaitā būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši energoefektivitātes rādītājiem un to lomai dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jau šobrīd lielākā daļa jaunbūvju ir novērtētas kā A klases energoefektīvas ēkas un tādējādi ļauj iemītniekiem ne tikai kontrolēt enerģijas patēriņu, bet, to pārdomāti izmantojot un pārskatot savus paradumus, arī būtiski ietaupīt finanšu līdzekļus,” norāda mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperts Kaspars Ekša. Nav šaubu, ka ilgtermiņā par ieguvēju kļūs ikviens, kurš izvēlēsies mājokli tieši šāda tipa ēkā, kaut arī, iespējams, sākotnējie maksājumi var šķist lielāki salīdzinājumā ar mājokļiem citviet. Ēkās, kas novērtētas ar energoefektivitātes A klasi un neprasa energoefektivitātes uzlabojumus, jāseko līdzi vien tam, lai tiktu veikta regulāra ēkas un tās iekārtu apkope. Bet ko darīt, ja mājoklis atrodas padomju ēras sērijveida vai pat vēl senākā daudzdzīvokļu ēkā?
Viens no daudzdzīvokļu ēku sliktā tehniskā stāvokļa iemesliem ir dzīvokļu īpašnieku izpratnes un zināšanu trūkums ne vien par sava mājokļa, bet arī kopējās ēkas uzturēšanu. “Katram ir savs skatījums uz veicamo uzlabojumu lietderību, nemaz nerunājot par atšķirīgo izpratni energoefektivitātes jautājumos un tās lomu un ieguvumiem ilgtermiņā. Nereti mājokļa fonda uzlabošanā tieši iedzīvotāju neiedziļināšanās un neizpratne par veicamo uzlabojumu nozīmīgumu ir lielākais šķērslis. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par novecojušu māju renovācijas nepieciešamību, svarīga loma ir ēkas apsaimniekotājam vai kopienai, kas spēj izskaidrot visus energoefektivitātes plusus ilgtermiņā, piemēram, samazināti rēķini, uzlabots komforta līmenis, ilgāks ēkas kalpošanas laiks utt., kā arī sniegt finansiāla rakstura skaidrojumus, piemēram, cik maksā energoaudits, cik veicamie uzlabojumi, kā atšķiras tagadējās un nākotnes izmaksas uz dzīvokli, kādas ir iespējas piesaistīt līdzfinansējumu,” norāda Ekša.
Energoaudita loma ceļā uz energoefektivitātes uzlabojumiem ir neatsverama. Tas ļauj izvērtēt, kādi ir enerģijas zudumi, kādi uzlabojumi nepieciešami, cik tie maksās un cik ilgā laikā veiktie energoefektivitātes pasākumi atmaksāsies. Turklāt, arī dzīvojot ēkās, kuru energoefektivitātes rādījumi ne tuvu nav A klases līmenī, ir iespējams veikt vairāku darbību kopumu, lai to maksimāli uzlabotu. Te gan vērts atzīmēt, ka lielākajai daļai padomju laikos būvēto ēku nav iespējams īstenot tādus energoefektivitātes risinājumus, kas to ļautu novērtēt ar A klasi, bet pie labvēlīgiem nosacījumiem B klase ir tuvu iespējamam.
Lai arī doma par energoefektivitātes uzlabošanu un tās ieguvumiem skan vilinoši, arī informējot un izglītojot namu iemītniekus, ne visi ir nonākuši līdz veiksmīgam rezultātam. Lai uzsāktu jebkādus ēkas renovācijas darbus, ir nepieciešams iemītnieku vairākuma jeb vismaz 50% plus vienas balss atbalsts. Pie atsevišķiem projektiem pat 100%. “Ikviens, kurš reiz dzīvojis daudzdzīvokļu mājā, zina, ka pie šāda kopīga lēmuma nemaz nav tik viegli nonākt. Un, iespējams, vispār nevar nonākt. Kā zināms, daudzu dzīvokļu īpašnieki ir devušies uz ārvalstīm un uzturas ārpus Latvijas, kā rezultātā namu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšana kopsapulcēs tiek būtiski apgrūtināta. Tai skaitā arī to, kas tieši attiecināmi uz ēkas siltināšanu vai remontdarbiem,” stāsta Ekša. Ņemot vērā to, ka šīs sarežģītais lēmumu pieņemšanas process būtiski ietekmē ēku stāvokli, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzēts atvieglot namu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu, padarot to mūsdienīgāku un efektīvāku. Cerībā, ka tas būs ceļš uz ātrāku un veiksmīgāku lēmumu pieņemšanu.
Tomēr ne velti vairums iedzīvotāju nav ieinteresēti mājokļa renovācijā – tas ne tikai prasa laiku, zināšanas un iesaisti, bet arī finanses. Iedzīvotāju maksātspēja ir vēl viens būtisks aspekts mājokļu atjaunošanas fonda bremzēšanā. “Kā norāda sertificēti energoauditori, lai veiktu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus, dzīvokļu īpašniekiem var nākties segt pat 200–500 eiro uz kvadrātmetru. Pašvaldību līdzfinansējums tādā apmērā, kas motivētu namu īpašniekus to izmantot, ir pieejams tikai lielākajās pašvaldībās, arī dažādu fondu apgūšana prasa laiku, zināšanas un personīgo līdzfinansējumu. Un te mēs atkal atduramies pret iedzīvotāju un apsaimniekotāju vai kopienu savstarpējo sadarbību. Šī savstarpējā sadarbībā, komunikācija, izglītošana un virzīšanās uz priekšu ir būtisks solis ēkas renovācijas procesā - skaidri aprēķini, definēti ieguvumi un līdzfinansējuma piesaistes iespējas, plānotie darbi un laika termiņi. Un, lai arī renovācijas izmaksas sākotnēji var šķist lielas, ir svarīgi izvērtēt energoefektivitātes ilgtermiņā sniegtos labumus. Turklāt nereti renovētām ēkām tiek piemēroti arī papildu nodokļu atvieglojumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums,” atklāj Ekša.
Ēkas energoefektivitātes rādītāji ir būtiski dzīves komforta uzlabotāji. To lomu mūsdienās kļūst arvien noteicošāka gan dzīves komforta uzlabošanā, gan finansiālo resursu ietaupīšanā. Dzīvojot padomju laika ēkā, ir vērts izsvērt, vai un kādas darbības iespējams veikt energoefektivitātes rādītāju uzlabošanā. Savukārt, ja plānojat iegādāties jaunu mājokli, noteikti būtu jāizsver, vai lētāks dzīvoklis padomju laika ēkā ilgtermiņā patiešām būs izdevīgāks nekā jauns, bet dārgāks dzīvoklis A klases energoefektivitātes jaunajā projektā.
