“Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 2021. gada visām jaunbūvēm – privātmājām, daudzdzīvokļu un publiskām ēkām – jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Tas savukārt nozīmē, ka jau ēku projekta izstrādes gaitā būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši energoefektivitātes rādītājiem un to lomai dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jau šobrīd lielākā daļa jaunbūvju ir novērtētas kā A klases energoefektīvas ēkas un tādējādi ļauj iemītniekiem ne tikai kontrolēt enerģijas patēriņu, bet, to pārdomāti izmantojot un pārskatot savus paradumus, arī būtiski ietaupīt finanšu līdzekļus,” norāda mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperts Kaspars Ekša. Nav šaubu, ka ilgtermiņā par ieguvēju kļūs ikviens, kurš izvēlēsies mājokli tieši šāda tipa ēkā, kaut arī, iespējams, sākotnējie maksājumi var šķist lielāki salīdzinājumā ar mājokļiem citviet. Ēkās, kas novērtētas ar energoefektivitātes A klasi un neprasa energoefektivitātes uzlabojumus, jāseko līdzi vien tam, lai tiktu veikta regulāra ēkas un tās iekārtu apkope. Bet ko darīt, ja mājoklis atrodas padomju ēras sērijveida vai pat vēl senākā daudzdzīvokļu ēkā?
Viens no daudzdzīvokļu ēku sliktā tehniskā stāvokļa iemesliem ir dzīvokļu īpašnieku izpratnes un zināšanu trūkums ne vien par sava mājokļa, bet arī kopējās ēkas uzturēšanu. “Katram ir savs skatījums uz veicamo uzlabojumu lietderību, nemaz nerunājot par atšķirīgo izpratni energoefektivitātes jautājumos un tās lomu un ieguvumiem ilgtermiņā. Nereti mājokļa fonda uzlabošanā tieši iedzīvotāju neiedziļināšanās un neizpratne par veicamo uzlabojumu nozīmīgumu ir lielākais šķērslis. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par novecojušu māju renovācijas nepieciešamību, svarīga loma ir ēkas apsaimniekotājam vai kopienai, kas spēj izskaidrot visus energoefektivitātes plusus ilgtermiņā, piemēram, samazināti rēķini, uzlabots komforta līmenis, ilgāks ēkas kalpošanas laiks utt., kā arī sniegt finansiāla rakstura skaidrojumus, piemēram, cik maksā energoaudits, cik veicamie uzlabojumi, kā atšķiras tagadējās un nākotnes izmaksas uz dzīvokli, kādas ir iespējas piesaistīt līdzfinansējumu,” norāda Ekša.
Energoaudita loma ceļā uz energoefektivitātes uzlabojumiem ir neatsverama. Tas ļauj izvērtēt, kādi ir enerģijas zudumi, kādi uzlabojumi nepieciešami, cik tie maksās un cik ilgā laikā veiktie energoefektivitātes pasākumi atmaksāsies. Turklāt, arī dzīvojot ēkās, kuru energoefektivitātes rādījumi ne tuvu nav A klases līmenī, ir iespējams veikt vairāku darbību kopumu, lai to maksimāli uzlabotu. Te gan vērts atzīmēt, ka lielākajai daļai padomju laikos būvēto ēku nav iespējams īstenot tādus energoefektivitātes risinājumus, kas to ļautu novērtēt ar A klasi, bet pie labvēlīgiem nosacījumiem B klase ir tuvu iespējamam.
Lai arī doma par energoefektivitātes uzlabošanu un tās ieguvumiem skan vilinoši, arī informējot un izglītojot namu iemītniekus, ne visi ir nonākuši līdz veiksmīgam rezultātam. Lai uzsāktu jebkādus ēkas renovācijas darbus, ir nepieciešams iemītnieku vairākuma jeb vismaz 50% plus vienas balss atbalsts. Pie atsevišķiem projektiem pat 100%. “Ikviens, kurš reiz dzīvojis daudzdzīvokļu mājā, zina, ka pie šāda kopīga lēmuma nemaz nav tik viegli nonākt. Un, iespējams, vispār nevar nonākt. Kā zināms, daudzu dzīvokļu īpašnieki ir devušies uz ārvalstīm un uzturas ārpus Latvijas, kā rezultātā namu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšana kopsapulcēs tiek būtiski apgrūtināta. Tai skaitā arī to, kas tieši attiecināmi uz ēkas siltināšanu vai remontdarbiem,” stāsta Ekša. Ņemot vērā to, ka šīs sarežģītais lēmumu pieņemšanas process būtiski ietekmē ēku stāvokli, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzēts atvieglot namu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanu, padarot to mūsdienīgāku un efektīvāku. Cerībā, ka tas būs ceļš uz ātrāku un veiksmīgāku lēmumu pieņemšanu.