Kādēļ darbinieki, kas pilda "testiņus" un dalās ar viltus ziņām "Facebook", ir drauds biznesam?

FOTO: AFP / Scanpix

Uzņēmumi visā pasaulē zaudējuši vairāk nekā 78 miljardus dolāru reputācijas zaudējuma dēļ, ko izraisījusi dezinformācija un viltus ziņas. Turklāt, katrs otrais lielo kompāniju darbinieks savās sociālo tīklu lapās dalās ar viltus ziņām. “Forbes” skaidro, kādēļ tā ir nozīmīga problēma.

Uzņēmums “Kroll” savā ziņojumā “Global Fraud and Risk Report” norāda, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas kaitē kompānijas reputācijai, ir uzņēmuma darbinieku rīcība (26% gadījumu), kamēr konkurentu un klientu rīcība ir būtiski mazāks reputācijas risks. Kā lielākā problēma ziņojumā norādīta trešo pušu radīti zaudējumi (30% gadījumu).

Darbinieku ietekme, kā arī viņu izplatītās informācijas ietekme uz uzņēmuma reputāciju bieži vien ir pārāk nenovērtēta. Uzņēmuma apdraudējuma analīze parasti tiek veikta tikai gadījumos, kad ir notikusi datu noplūde vai arī darba devējs izrāda neapmierinātību par strādājošā darbu.

Tomēr šī problēma ir ievērojami dziļāka. Viens no faktoriem – informācija, kādu patērē strādājošie. Tieši no informācijas nereti ir atkarīgs, kā darbinieki domās un rīkosies krīzes situācijās. Īpaši spilgti tas redzams lēmumos par vakcināciju vai rīcību laikā, kad pret uzņēmumu tiek izvērsta dezinformācijas kampaņa.

Šī ir nozīmīga problēma visās vecuma un sociālā statusa grupās. “Forbes” veiktā pētījumā secināts, ka teju puse lielo uzņēmumu darbinieki savā “Facebook” profilā publicē viltus ziņas un dezinformāciju. Respektīvi – cilvēks ne tikai ir iepazinies ar šo informāciju, bet arī ir nolēmis, ka šāda informācija ir tā vērta, lai ar to dalītos. Tiek norādīts, ka situācija gan atšķiras pa nozarēm – vismazāk ar dezinformāciju dalās IT un mediju nozarē strādājošie.

Kādēļ tā ir problēma biznesam?

Viena no galvenajām sekām informācijas higiēnas trūkumam ir tā, ka cilvēki nespēj atšķirt objektīvus medijus no dažādiem viltus ziņu resursiem (kas maskējas kā mediji, vizuāli atdarinot populāru portālu dizainu, bet kas apzināti izplata dezinformāciju un ziņas ar sagrozītiem faktiem).

“SemanticForce” dati liecina, ka cilvēki ar viltus ziņu lapām dalās vidēji četras reizes biežāk nekā ar uzticamu mediju informāciju.

Tāpēc nereti rodas situācija, kad sociālajā tīklā “Facebook” populārāki informācijas avoti ir tieši viltus ziņu lapas, nevis masu mediji.

45

Līdz ar to cilvēki vai to grupa, kas vēlēsies izvērst informatīvu uzbrukumu pret kādu uzņēmumu, par konkrētu summu viltus ziņu lapās veiksmīgi spēs izplatīt dezinformāciju par kompāniju, tekstus publicējot ar ļoti skaļiem virsrakstiem, bet pašās “publikācijās” informācija tiks pasniegta veidā, kurā nefigurē nekādi žurnālistikas standarti.

Šāda veida materiāli ļoti labi piesaista auditorijas uzmanību, un tie tiek indeksēti arī “Google”. Jo vairāk avoti izplatīs melīgo informāciju, jo lielāka iespējamība, ka tā būs labāk pamanāma uzņēmuma darbiniekam (esošajam vai potenciālajam strādājošajam). Cilvēki, kas neprot atšķirt uzticamus informācijas avotus no neuzticamiem, noticēs rakstītajam. Līdz ar to – uzņēmumam būs nepieciešams ieguldīt daudz laika un resursus, lai pārliecinātu strādājošo, ka internetā publicētās ziņas nav patiesas. Viltus ziņas ar emocionālu piesitienu izplatās daudz ātrāk nekā patiesi fakti.

“Facebook” lietotāji noteikti ir saskārušies ar tādu resursu popularitāti kā “nametests.com”. Šādi resursi publicē izklaidējošus testus un spēles, ievācot lietotāju datus, apejot sociālo tīklu. Līdzīgu tehnoloģiju izmantoja kompānija “Cambridge Analytica”, kas bija iesaistīta 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu skandālā. Tiek norādīts, ka vidēji katrs desmitais lielo kompāniju darbinieks seko “nametests” līdzīgiem resursiem.

Testi kā “Kurš seriāla “Squid Game” tēls tu esi?” uz pirmo acu uzmetienu nav bīstami. Tomēr tieši ar šiem testiem ļaundari sāk formēt kompānijas darbinieka digitālo portretu, kas vēlāk var palīdzēt īstenot informatīvu uzbrukumu pret uzņēmumu. Testu platformas ievāc kontaktinformāciju, kā arī sociāli demogrāfiskus datus, kā arī informāciju, kas ļauj paredzēt konkrētā cilvēka uzvedību.

Šie dati tiek izmantoti, lai informatīvā uzbrukuma gadījumā publicētās ziņas “maksimāli trāpītu mērķim”, respektīvi – lai uzņēmumā strādājošie tām noticētu.

Piemērs vienkāršs – visā pasaulē ik pa laikam tiek izplatītas viltus ziņas par kāda uzņēmuma bankrotu un finanšu problēmām. Tas uzbrucējiem ļauj ātri un relatīvi lēti radīt problēmas noteiktai kompānijai.

45

Vēl nozīmīga problēma ir cilvēku nezināšana par savas rīcības sekām digitālajā pasaulē. Ļaundari zina, ka ar daļu cilvēkiem ir ļoti viegli manipulēt, un no tā arī izriet fakts, ka daudzu sociālo tīklu lietotāju profili tiek uzlauzti, un viņu vārdā tiek izplatīta viltus informācija.

Arī šeit piemērs ļoti banāls – “Facebook” ziņu lentē cilvēks redz jautājumu: “Vai tu vēlies uzzināt, kurš visbiežāk apmeklē tavu profilu?”. Tad cilvēks seko instrukcijām un faktiski pats uzsāk sava profila uzlaušanas procesu. Īsi pēc tam viņa profilā sāk parādīties dažādi materiāli, kurus izplata krāpnieki. Tas ir efektīvs veids, kā krāpnieki ar pašu uzņēmumu darbinieku rokām izplata dezinformāciju. Turklāt – nereti paši darbinieki nemaz nenojauš, kas notiek viņu sociālajos tīklos, jo krāpnieku izplatītās viltus ziņas pašiem uzlauzto profilu īpašniekiem nav redzami.

Vēl viena nianse – cilvēkiem ir tendence apsūdzēt televīziju ziņu dienestus informācijas sagrozīšanā un sabiedrības domas manipulēšanā, kamēr “Facebook” šīs norises notiek ļoti efektīvi un lēti. Cilvēkiem digitālajās platformās nereti rodas maldinošs priekšstats par to, ka viņi šeit var justies pasargāti, lai gan tieši šajās platformās darbojas dažādi cilvēku domāšanas un uzvedības analīzes rīki.

Ja cilvēks neprot tos atpazīt, viņš būs viegls medījums ļaunprāšiem. Pašreizējā situācijā virknē valstu ir vēsturiski zemākā uzticība varasiestādēm. Cilvēki drīzāk uzticēsies ierakstiem sociālajos tīklos, nevis informācijai, ko sniedz oficiālās varasiestādes.

No biznesa viedokļa – arī kompānijas darbību var ietekmēt tas, kur informāciju gūst tās darbinieki. Ļoti iespējams, ka darbinieki var pat neticēt darba devēja oficiālajiem paziņojumiem, tā vietā informācija tiks meklēta “Google” un “Facebook”, kur, visticamāk, augstāk kotēsies viltus ziņas.

Atsevišķās situācijās dezinformācija var būt ar postošu ietekmi – ārvalstīs ne vienā vien uzņēmumā ir situācija, kad strādājošie atsakās vakcinēties, uzticoties dezinformācijai. Tādēļ, lai motivētu darbiniekus vakcinēties, darba devējam nākas likt lietā arī finanšu instrumentus, piemēram, izmaksājot kompensācijas un piešķirot papildu brīvdienas.

Tomēr ne visos gadījumos problēmas izdodas atrisināt vienkārši. Piemēram, informatīvā uzbrukuma laikā uzņēmumam nevajadzētu skaidrot situāciju viltus ziņu lapām, jo tas var radīt vēl nepatīkamākas sekas. Lai izvairītos no dezinformācijas kampaņām, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu, nepieciešams izprast vairākas lietas.

Pirmkārt – kādi ir patiesie problēmu apjomi uzņēmumā. Jāsaprot, ka tieši uzņēmuma darbinieki sociālajos tīklos ir galvenais faktors, kas rada zināmu priekšstatu par uzņēmumu un tajā strādājošajiem, par viņu prasmi (vai tieši otrādi – neprasmi) atpazīt viltus ziņas. Lai uzlabotu informācijas higiēnu uzņēmumā, darba devējam ir jādomā par dažādiem medijpratības kursiem, jo daļa darbinieku viltus informācijas atpazīšanai izmanto “rīkus”, kas aktuāli analogajā vidē, taču digitālajā vidē tie mainās un tiek rasti arvien jauni veidi, kā manipulēt ar cilvēkiem un viņu viedokli.

Uz augšu
Back