Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns piekrīt, ka ar huligānisma pantiem šobrīd vērsties pret visiem agresijas gadījumiem nevar, jo Augstākā tiesa vairākos spriedumos ir skaidrojusi, kā huligānisms var izpausties: “Huligānisma pārkāpumam tomēr ir ielikta būtība, ka tas aizskar vairākas personas – kā minimumu arī sabiedrību kā tādu. Nevis divu cilvēku savstarpēju apvainošanos kaut kur, kur tas neaizskar citu personu intereses. Tas ir būtiski ļoti šodienai diemžēl, tāpēc to vajag vienkāršot.”
Tāpēc likumā būtu pietiekami skaidri jānosaka tas, ko darīt nedrīkst, uzskata ģenerālprokurors: “Mums nav patīkami, ja jums pēkšņi, tuvu pieejot, uzbāžas cilvēki, vēl jo vairāk – apsaukājas. Nu ja mēs redzam, ka diemžēl sabiedrība aizgāja šajā virzienā, mums ir jāieraksta likumā, ka tas ir slikti, to darīt nevar. Punkts! Un par to piemērojama administratīvā atbildība, jo administratīvā atbildība neprasa augstu līmeni bīstamības. (..) Tāpēc viennozīmīgi jebkuram cilvēkam saprotamā veidā ir jāuzraksta, kas šodien sabiedrībai nav pieņemams, un par šādu uzvedību paredzēt atbildību. Punkts! Un tad nebūs strīdu.”
Iespēja sodīt administratīvi varētu arī mazināt ar agresiju saistītu kriminālprocesu skaitu, uzskata policijas pārstāvis Pumpurs: “Šī nesodāmības sajūta stingri mazināsies, es par to esmu pārliecināts. Jo tomēr lielākajai sabiedrības daļai, arī pārkāpējiem, šis audzinošā rakstura līdzeklis, tā soda nauda, tomēr viņu ved pie prāta un attur no citu pārkāpumu izdarīšanas. Savlaicīgi attur, un tad mēs varbūt nonākam pie situācijas, ka, piemērojot vienu vai divas reizes pret viņu bargu administratīvu sodu, tas atturēs viņu no Krimināllikuma pārkāpšanas un daudz smagākām sekām.”
“de facto” norāda, ka Administratīvo sodu likumā jau ir paredzēta atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu. Līdz ar to jau tagad likums teorētiski ļautu vērsties, piemēram, pret Sondaru par dienesta pienākumus pildošo policistu apsaukāšanu. Visticamāk, līdzīgos gadījumos tas parasti nav noticis, jo aktīvistu bravūra policijas darbiniekiem liek apjukt, secina “de facto”. Tāpēc svarīga būtu ne vien jaunu pārkāpumu ierakstīšana likumos, bet arī policijas spēja par tiem sodīt.