Glāzgovā panāktā vienošanās mudina valstis pārskatīt un nostiprināt nacionāli noteiktās apņemšanās mērķus emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, lai tos saskaņotu ar Parīzes nolīguma mērķi – noturēt pasaules vidējo temperatūru 1,5 ºC robežās. Lai to paveiktu, ir nepieciešama apjomīga globālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, t.sk. samazināt globālās CO2 emisijas par 45% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 2010. gadu un nodrošināt neto-nulles emisijas ap gadsimta vidu. COP26 pieņemtie lēmumi paredz, ka valstis atzīst, ka nepieciešams globāli līdz 2030. gadam panākt 45% SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni.
COP26 ietvaros tika pieņemti virkne lēmumu gan par SEG emisiju samazināšanu, gan par pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan arī klimata finansējumu. Tāpat panāktie lēmumi paredz arī nepieciešamību pēc sociāli taisnīgas pārejas, tostarp turpinot pakāpeniski palielināt finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai attīstības valstīs.
Konferencē piedalījās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses kā arī dažādu organizāciju, – uzņēmēju, nevalstiskā sektora un plašsaziņas līdzekļu, – pārstāvji. COP26 ilga no 31.oktobra līdz 13. novembrim. Līdzīgi kā iepriekšējās ANO Klimata konferences, arī šī noslēdzās dienu vēlāk nekā plānots, jo sarunas par pieņemamajiem lēmumu projektiem ieilga.
COP26 mērķis ir veicināt ambiciozāku globālo rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, t.sk. valstu apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un pielāgošanos klimata pārmaiņām, mobilizēt klimata finansējumu, kā arī turpināt darbu pie Parīzes nolīguma īstenošanas nosacījumiem.