Azerbaidžāna paziņo par septiņu karavīru bojāeju sadursmēs uz robežas ar Armēniju

Otrdien abu valstu drošības spēku starpā uz robežas notika lielākās sadursmes kopš militārā konflikta pagājušajā gadā.

"Septiņi karavīri nomira un vēl desmit tika ievainoti sadursmēs, ko otrdien izprovocēja Armēnija," paziņoja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija, piebilstot, ka situācija uz robežas stabilizējās otrdienas vakarā.

Armēnijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka nogalināts viena Armēnijas karavīrs un 13 sagūstījuši Azerbaidžānas spēki, bet vēl 24 karavīri ir pazuduši.

Ministrija norādīja, ka situācija robežas austrumu sektorā ir salīdzinoši mierīga un pamiera vienošanās šorīt tiek ievērota.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans otrdien apsūdzēja Azerbaidžānu par "uzbrukumu Armēnijas valstiskumam, suverenitātei un neatkarībai".

Baku savukārt paziņoja, ka Armēnija ir atbildīga par "liela mēroga militāro provokāciju".

Armēnija lūdza Krievijai palīdzību, lai aizsargātu savu teritoriālo suverenitāti pret Azerbaidžānas uzbrukumu.

Otrdienas vakarā Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza pamieru.

Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.