Klātienē strādājošajiem regulāri būs jāveic valsts apmaksāts Covid-19 tests

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš FOTO: Zane Bitere/LETA

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis žurnālistiem norādīja, ka

testus pamatā apmaksās valsts.

125

"Šobrīd notiek iepirkums, kuru organizē Aizsardzības ministrijas (AM) Iepirkumu centrs. Līdz 6.decembrim mums ir jāizstrādā gan tas mehānisms, kā šos testus izplatīt, un citas praktiskas detaļas, tā kā pie tā arī šobrīd strādā, lai nodrošinātu, ka testi ir pieejami ikvienam darbiniekam un darba devējam," sacīja Valsts kancelejas direktors.

Citskovskis arī uzsvēra, ka AM iepirkuma rezultātā paredzēts noslēgt atvērtu līgumu, kurā valsts varētu iegādāties arī papildu testus, ja tādi būtu nepieciešami. Pēc sākotnējām aplēsēm testi Latvijai astoņu nedēļu periodam varētu izmaksāt apmēram 14 līdz 15 miljonus eiro.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka testu veikšana darba vietās primāri būtu "godaprāta jautājums", tomēr diskusijas par to, vai testu veikšanai būs nepieciešami kādi konkrēti kontroles mehānismi, vēl notiks.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku periodā un Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā.

Tādēļ, lai maksimāli novērstu riskus atkārtotam straujam Covid-19 uzliesmojumam, kas radītu smagas sekas uz veselības nozari, VM ieskatā ir nepieciešams veicināt testēšanu kolektīvos, kur novērojami augstāki riski Covid-19 izplatībai, proti darba kolektīvos. Plaša testēšana visās darba vietās arī mazinātu riskus darbinieku darba nespējai, saslimstot ar Covid-19, vai pienākumam ievērot mājas karantīnu ciešu kontaktu dēļ ar inficēto cilvēku.

Vienlaikus, veicot darba pienākumus attālināti vai esot pilnībā noslēgtā vidē no pārējiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, regulāru skrīninga testēšanu var neveikt.

Tāpat ar veiktajiem grozījumiem tiek paredzēts, ka telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji var ne tikai sniegt pakalpojumus, bet arī tirgot ar tiem saistītās preces un ka praktizējošam veterinārārstam ir iespējams sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību dzīvniekam, nepieciešams noteikt, ka

veterinārmedicīniskos pakalpojumus drīkst saņemt bez sadarbspējīga sertifikāta.

125

Reizē, lai novērstu nekontrolētu cilvēku pulcēšanos pašvaldību un valsts iestāžu organizētu pasākumu ietvarā noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm atļauts rīkot svētku un atceres dienu svinīgai atzīmēšanai paredzētas aktivitātes, bet nav atļauts rīkot publiskus pasākumus, kas veicina nekontrolētu cilvēku pulcēšanos, kuras rezultātā nav iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Tādejādi nebūs atļautas arī vides izgaismošanas akcija un uguņošana, kas norisinās ļoti ierobežotā laikā un parasti mobilizē lielu skaitu cilvēku, kas vēlas piedalīties pasākumā klātienē. Šādi pasākumi rada papildu slogu sabiedriskajam transportam, rada nekontrolētu cilvēku pulcēšanos uz vietas, cilvēku pastiprinātas plūsmas pasākuma piekļuves ceļos un slogu un pasākuma norisei blakus esošajām sabiedriskajām vietām.

Ar grozījumiem arī precizēti nosacījumi saimniecisko pakalpojumu, tai skaitā kultūras pakalpojumu vai atrakciju ārtelpās, izmantošanai un pasākumu, tostarp sporta sacensību, apmeklēšanai epidemioloģiski drošā vidē, nosakot, ka bērni, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta,

var izmantot pakalpojumus un apmeklēt pasākumus,

125

taču tikai personu, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, pavadībā. Vienlaikus no šiem grozījumiem izriet, ka saimnieciskos pakalpojumus izmantot un pasākumus apmeklēt nevar apmeklēt bērni vieni paši bez pieaugušo klātbūtnes, ja bērniem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Tāpat veikti tehniski precizējumi, kas nosaka to, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības pakalpojumus un būtiskos saimniecisko pakalpojumus var sniegt tirdzniecības vietas, kuru tirdzniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētā platība, neskaitot citas publiski pieejamās telpas - tualetes, koridorus, nepārsniedz 1500 kvadrātmetrus un, kas veic pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību epidemioloģiski nedrošā vidē.

Perevoščikovs: Nevajadzētu aizmirst par individuāliem piesardzības pasākumiem

Sabiedrībai nevajadzētu aizmirst par individuāliem piesardzības pasākumiem cīņā ar Covid-19, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Komentējot valdības plānotās iniciatīvas epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai ziemā, epidemiologs sacīja, ka ar vakcinācijas aptveres palielināšanu un balstvakcinācijas nodrošināšanu pret Covid-19 nav pietiekami.

"Mums nevajadzētu atteikties no pamatiem - infekcijas gadījumu atklāšana, kontaktpersonu noskaidrošana, kontaktpersonu mājas karantīna un izolācija attiecībā uz inficētiem cilvēkiem," aicināja speciālists.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vakcinācija, neapšaubāmi, ir ceļš ne tikai uz slimības izplatības mazināšanu, bet arī uz smagu saslimšanas un nāves gadījumu samazināšanu. Tāpēc pasākumiem jābūt kompleksiem.

"Mums nevajadzētu aizmirst par individuāliem piesardzības pasākumiem. Sociālā distancēšanās joprojām ir svarīga," uzsvēra Perevoščikovs.

Pēc viņa paustā, arī paštestu veikšanas rezultātā tiek atklāti potenciālie infekcijas avoti un apzinātas kontaktpersonas. Līdz ar to mazinās infekcijas izplatīšanās kolektīvos un vide kļūst drošāka arī klientiem, kuri apmeklē attiecīgās pakalpojumu saņemšanas vietas.

Uz augšu
Back