Levits Saeimā iesniedzis likumprojektu par valsts ministru iecelšanu (14)

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, trešdien Levits Saeimai izskatīšanai iesniedza likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā". Prezidents uzsvēra, ka viena no pārvaldības problēmām Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas.

"Esmu rosinājis Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā paredzēt, ka Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus. Valsts ministru iecelšana būtu pieļaujama, lai nodrošinātu pienācīgu izpildvaras horizontālo sadarbību un Ministru kabineta noteikto prioritāšu efektīvu ieviešanu," rakstīts vēstulē Saeimai.

Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka "vertikālā pārvaldībā katrs redz jautājumu no savas nozares perspektīvas, bet parasti nav spējīgs efektīvi novērtēt situāciju kopumā un to pienācīgi pārvaldīt. Tas prasa horizontālu politiku un starpnozaru sadarbību".

Lai modernizētu valsts pārvaldību un uzlabotu horizontālo politiku īstenošanu, Valsts prezidents piedāvā šādu jautājumu pārzināšanai MK iekārtas likumā paredzēt MK tiesības nepieciešamības gadījumā iecelt politiski atbildīgas amatpersonas - valsts ministrus. Levits norādīja, ka iespēja iecelt valsts ministrus dotu lielāku elastību valdības strukturēšanā un politiskās atbildības jomu noteikšanā.

"Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā," Valsts prezidents paudis vēstulē.

Levits aicina Saeimu šo priekšlikumu nopietni apsvērt un atbalstīt, lai tas varētu stāties spēkā pēc 14. Saeimas sanākšanas un dotu iespēju jauna MK veidošanā pēc Saeimas vēlēšanām "izcelt ne vien vertikālās politikas jomas, kā tas tradicionāli bijis līdz šim, bet arī papildu horizontālās politikas jomas, kurās līdz šim bieži pietrūcis pienācīgas pārvaldības un politiskās gribas to īstenot, atstājot šos visai sabiedrībai bieži vien būtiskos jautājumus novārtā".