Bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis jau ilgi ir centies kļūt slavens. Vispirms dzeltenajā presē ar sievietēm, tad mēģinot trāpīt uz KPV.LV popularitātes viļņa, tagad – pieslienoties akcijām pret Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekļiem.

Taču vistuvāk slavai viņš bija 2017.gada martā, kad pie vakariņu galda Dubaijā izdevās nosēdināt toreizējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ar svītu, kurš Apvienotajos Arābu emirātos (AAE) bija ieradies vizītē, un uzņēmēju no Saūda Arābijas. Kā velns no tabakdozes tur uznira arī par oligarhu kādreiz dēvētais Ainārs Šlesers ar dēlu. Valsti pārstāvošie pēc tam dievojās, ka nav zinājuši, ka tur būs Šlesers, un pēkšņo ielūgumu pārbaudījuši, meklējot ziņas par uzaicinātāju internetā.

Šlesera senais biznesa partneris Viesturs Koziols, kurš tobrīd centās Halifam Alsaifam pārdot sava uzņēmuma daļas, saldinātājam piemetot iespēju iegūt uzturēšanās atļauju (TUA). Klientu viņam savas diplomāta darbības laikā bija sagādājis Brēmanis, kurš savu lomu raksturo ar “tik, cik iepazīstināšana.” Šīm vakariņām vajadzēja kļūt par odziņu, parādot, ka partneri ir tik nopietni ļaudis, ka var pie galda nosēdināt pat Valsts prezidentu. Pie galda sēdēja arī toreizējais Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kurš zināja, ka tas nav nekāds valstisks pasākums, jo Brēmanis jau pirms vairāk nekā mēneša klusi atsaukts no AAE. “To es zināju, bet nezināju, ka viņš tajās pusdienās būs (..) Tajā brīdī mums vēl nebija zināmi visi fakti par viņa nelikumīgām darbībām. Es par šīm vakariņām uzzināju no bijušā prezidenta. Informācija bija tāda, ka ir Līča valstu investori, kas interesējas par Latviju un par Latvijas ekonomisko potenciālu. Viņš lūdza pievienoties,” Re:Baltica teica Pildegovičs.

Pāris nedēļu pēc vakariņām Halifa Alsaifs un viņa dēls kļuva par Koziola toreizējās firmas Sorento akcionāriem, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Koziols ar Brēmani iepazinušies 2010.gadā, kad pēdējais kā Latvijas vēstniecības ASV padomnieks pavadījis Trump Organisation pārstāvjus vizītē Latvijā, Re:Baltica teica Koziols (toreiz Šlesers ar Koziolu sapņoja ar Trampu būvēt Zaķusalas Lasvegasu – red.). Kad Brēmanis pārstāvēja Latviju AAE, Koziols lūdzis iepazīstināt ar potenciāliem investoriem, jo diplomātijas uzdevums ir arī palīdzēt uzņēmējiem. Viņš nezinot, cik klientu viņam tā sagādājis Brēmanis, bet darījumu attiecību abiem neesot.

Divus gadus pēc slavenajām vakariņām prokuratūra apsūdzēja Brēmani, ka viņš kā amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji tā interesēm, no 2013. līdz 2016.gadam izkrāpa un piesavinājās valsts līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā. Izmeklētāji zināja arī par toreizējās amatpersonas šiverēšanos TUA tirdzniecībā, bet beigās nolēma, ka tas ir neētiski, bet ne pretlikumīgi.

Tiesas prāvai sākoties, Brēmaņa advokāts to lūdza pasludināt par slēgtu, jo tajā iztirzās Ārlietu ministrijas (ĀM) iekšējo darbību un ierobežotas pieejamības dokumentus, kam ĀM piekrita. Taču Re:Baltica uzskata, ka sabiedrības tiesības zināt par amatpersonu iespējamiem noziegumiem un valsts līdzekļu piesavināšanos ir svarīgākas par iestādes iekšējo procesu pasargāšanu no svešām acīm. Īpaši tādēļ, ka vairāki diplomātijas veterāni Re:Baltica šo raksturoja kā lielāko finanšu afēru atjaunotās ĀM vēsturē, neizbēgami radot jautājumu, kā tā gadiem bija iespējama un neviens to nepamanīja. Tāpēc, necitējot nevienu ierobežotas pieejamības dokumentu, Re:Baltica pirmo reizi iezīmē, par ko Brēmani tiesā.

Runa ir par krāpšanos ar dienesta dzīvokļa īri, viltotiem bankas čekiem un apdrošināšanas atlīdzības piesavināšanos.

Fiktīvs dzīvokļa līgums

Brēmaņa nedienas sākās, kad viņš zaudēja pielaidi valsts noslēpumam un viņu 2017.gada janvārī pēkšņi atsauca no AAE. Brēmanis Re:Baltica apgalvo, ka pielaidis nav zaudējis, bet tai “beidzies termiņš”, un no darba aizgājis pēc paša vēlēšanās. Taču tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem – dienestā pielaides vai nu pagarina, vai nē, un viņš iesniedza atlūgumu, kad bija skaidrs: ĀM strādāt vairs nevarēs. “Atsaucām pēc tam, kad viņš zaudēja ministrijas uzticību (..) Bija pietiekams pamats secināt, ka viņš ir nodarbojies ar nelikumībām. Sīkāk es negribētu komentēt,” Re:Baltica teica Pildegovičs.

Pirms tam Brēmaņa karjera gāja kā smērēta – stažēšanās ASV valsts departamentā, darbs prestižajā vēstniecībā Vašingtonā, komandējums uz Afganistānu, ĀM departamenta vadība ekonomisko sakaru veicināšanai, vēstniecības atvēršana AAE. Šarmants, izdarīgs – vizītēs iebraukušās amatpersonas bija sajūsmā.

Taču tagad pa galvu, pa kaklu bija jāatgriežas Rīgā, tostarp jānodod īrētais dienesta dzīvoklis. Brēmanis ĀM apgalvojis, ka īpašnieks atsakās atdot drošības depozītu, jo jāsedz sīki remonti. Ministrija grāmatvedības vajadzībām prasīja atsūtīt pierādījumu.

Brēmanis tādu atsūtīja. Taču atklājās, ka sieviete, kuras paraksts ir uz dokumenta, to nav parakstījusi, bet īpašnieks apliecināja, ka depozīts pilnībā atdots Brēmanim. Vēl vairāk – izrādījās, ka sākumā par dzīvokli prestižajos Etihad Towers ir maksājis nevis viņš pats, bet firma, kas pieder kādreizējam Latvijas goda konsulam Pakistānā, kam ar AAE nav nekāda sakara. (Tā nav normāla prakse, bet nevienam jautājumi tobrīd neradās. Kad ĀM parādījās aizdomas par “iespējamām goda konsula saistībām ar Brēmaņa prettiesiskajām darbībām”, viņu atcēla no amata, bet tikai 2019.gadā, Re:Baltica apliecināja ĀM).

Vēlāk Brēmanis noslēdzis fiktīvu īres līgumu ar vēstniecības vienīgā līgumdarbinieka sievu, kurai ĀM gada īrē pārskaitīja 40 500 eiro, bet īres cena bija par 7000 eiro mazāka.

Kad Brēmani pieķēra, viņš ar ĀM vienojās, ka atlīdzinās 17 422 eiro. Pārskaitījumā viņš norādījis, ka tā ir “morālās atbildības uzņemšanās par zaudējumiem”.

Viltoti bankas čeki

Brēmanim varēja likties, ka ticis cauri, bet tās nebija beigas – aizdomīgo darījumu mudžekļa izmeklēšana tikai sākās.

AAE populāra norēķinu metode arvien ir čeki. Proti, banka klientam izsniedz čeku grāmatiņu, un viņš, kad vēlas ar kādu norēķināties, izraksta čeku. Banka uz tā pamata adresātam izmaksā naudu.

Brēmanis čeku grāmatiņu bija nokopējis.

Tobrīd vēstniecības vienīgais izpalīgs Hosams Elimams viņa uzdevumā bija meklējis vietējos, kas par nelielu atlīdzību ļautu izmantot savus vārdus kā čeku adresātus, bet pēc naudas izņemšanas to atdotu Brēmanim. Uz ĀM ceļoja čeks ar tādu pašu numuru, datumu utt. – tikai citu saņēmēju (viesnīcām, restorāniem). Pēc tiem spriežot, AAE vētraini norisinājās Latvijas prezidentūras ES pasākumi.

Jau pirmais čeks, kurš tika nosūtīts ĀM – 15 000 eiro par prezidentūras atklāšanas koncertu – bija viltots.

ĀM konstatēja viltotus čekus un rēķinus par vismaz 199 500 dirhamiem (nepilni 50 000 eiro), bet, visticamāk, summa bija lielāka. Katra čeka oriģināla izprasīšana no AAE bankas ir dārga procedūra. Kādā brīdī tika nolemts, ka ar esošo daudzumu pietiek, lai krāpšanu pierādītu.

Apdrošināšanas atlīdzības piesavināšanās

2016.gada pavasarī Dubaiju piemeklēja milzīgas lietavas. Brēmanis, mēģinot nokļūt galamērķī pa apbraucajiem ceļiem, pamanījās sabojāt vēstniecības Mercedes. Apdrošinātāji secināja, ka tas vairs nav glābjams, un piedāvāja izmaksāt pilnu atlīdzību.

Saskaņā ar Re:Baltica rīcībā esošo informāciju, Brēmanis kā amatpersona lūdza to izmaksāt vai nu kā anonīmu čeku (proti, to atprečot naudā var jebkurš, kam ir čeka oriģināls), vai kā čeku uz viņa vārda, jo vēstniecībai neesot bankas konta (kas ir neiespējami, jo vēstniecība pastāv jau divus gadus).

Taču apdrošinātājs čeku izrakstīja uz vēstniecības vārda. Tajā pašā dienā nauda – 142 000 dirhamu (apmēram 35 500 eiro) tika ieskaitīta kontā, un Brēmanis to izņēma skaidrā naudā.

Ministrijai tika nosūtīti viltoti bankas dokumenti, kuros transakcija neparādās.

Tikmēr ĀM viņš ziņoja, ka apdrošinātājs neizmaksās atlīdzību, bet dos vietā citu auto, un lūdza to pieņemt.

Kā tas bija iespējams?

Viens no iemesliem, kāpēc ilgstošā krāpšana bija iespējama, bija fakts, ka Brēmanis kā pagaidu pilnvarotais lietvedis (cilvēks, kam jāsagatavo vēstniecības atvēršana) nostrādāja nevis parasto pusgadu, bet divarpus. Nebija nekāda “četru acu” principa vai ārējas uzraudzības. Bez viņa vēstniecībā darbojās tikai vietējais līgumdarbinieks, kurš pats un kura sieva bija iesaistīti nelikumību izpildē (paši apgalvojuši, ka materiālu labumu nav guvuši un baidījušies, ka vīrs zaudēs darbu).

Re:Baltica neizdevās atrast citu gadījumu, kad pagaidu pilnvarotais lietvedis tik ilgi būtu darbojies viens. ĀM skaidru atbildi uz jautājumu par iemesliem nesniedza. Tādas nebija arī Pildegovičam, kura darbības laikā ĀM atslēgas amatos Brēmaņa karjera piedzīvoja uzplaukumu – līdzekļu un cilvēku trūkuma dēļ bijuši gadījumi, kad pagaidu pilnvarotie lietveži strādā vieni gadu un vairāk, bet tas neesot optimāls risinājums. “Diemžēl mēs paļāvāmies uz Rūdolfa godaprātu, reputāciju un kompetenci. (..) Diemžēl pats Brēmaņa kungs savu karjeru, dzīvi un reputāciju ir sagandējis un izpostījis. Tagad viņš ir apsūdzēto sola, un tiesai ir jālemj, cik smagi viņš ir noziedzies,” teica Pildegovičs.

“Es viņu nesauktu par savu protežē, esmu bijis atbildīgos amatos vēstniecībā Vašingtonā, Ņujorkā, esmu bijis atbildīgs par visiem saviem darbiniekiem vienādā mērā. Negribu nekādā ziņā šajā ziņā izcelt viņu,” Re:Baltica teica Pildegovičs. FOTO: Ekrānšāviņš

Brēmanis Re:Baltica apsūdzības komentēt atteicās, jo slēgtā tiesas procesa dēļ viņam neesot tādu tiesību. Taču viņš pilnībā paļaujoties uz tiesu sistēmu, aizstāvot savu nevainīgumu. Valsts drošības dienests (VDD), kas izmeklēja lietu, no komentāriem atteicās, jo tā nodota tiesai. Arī ĀM oficiālā atbildē norādīja, ka par detaļām tāpēc nerunās, bet ir gandarīta, ka Brēmanis tiek saukts pie kriminālatbildības, jo aizdomas par prettiesisku rīcību, izmantojot dienesta stāvokli savtīgam labumam, nodarījušas kaitējumu dienesta reputācijai.

Nākamā tiesas sēde plānota janvārī.

Pārkvalificējas uz mākslām

Kopš diplomāta karjeras gala Brēmaņa biznesa nodarbes nav skaidras. Sākumā mēģināja darboties uzturēšanās atļauju biznesā. Taču viena viņa dibinātā uzņēmuma daļas ir arestētas krimināllietas ietvaros, otrs ir mīnusos. Viņš Re:Baltica apgalvoja, ka konsultējot dažādus biznesus.

Redzamākas ir viņa aktivitātes Šlesera politiskās atgriešanās centienu popularizēšanā. Šogad augustā Brēmanis bija bija viens no rīkotājiem par “Baltijas ceļu” nosauktajā pasākumā, ko asi nosodīja oriģinālā Baltijas ceļa rīkotāji. Naudu pasākuma reklāmām, pēc viņa teiktā, ziedojuši dažādi cilvēki. Pasākuma skatus no helikoptera filmēja dokumentālo filmu autori no apvienības “EDART.tv”, kuri taisījuši arī divas filmiņas no Alda Gobzema un Šlesera pasākumiem (intervēts no politiķiem tiek tikai Šlesers). “EDART.tv” līdzīpašnieks Edgars Aivars Re:Baltica stāsta, ka tā ir tikai sakritība. Brēmanis lūdzis, viņi šos pasākumus nofilmējuši. Visu darījuši bez maksas (Brēmanis Linkedin norādījis, ka ir šīs apvienības attīstības direktors).

No Igaunijas “Baltija ceļa” rīkotāji bija firmas “Telegram” pārstāvji, kas no dezinformācijas pelna iespaidīgas summas. Brēmanis sociālajos medijos stāsta, ka ar šīs firmas īpašnieku studējis kopā Konkordijas universitātē. Kā Lietuvas organizators akcijas mājas lapā bija pieteikts kāds maz zināms aktīvists, kamēr pasākumam veltītajā dokumentālajā filmā redzams daudz nozīmīgāks lietuvietis – Antanas Kandrotas, kurš šovasar pie Lietuvas parlamenta provocēja akmeņu mešanu uz policistiem protestos pret stingrākiem ierobežojumiem. Ekrānšāviņš: Youtube

Ekrānšāviņš

Brēmanis apgalvo, ka nevienu konkrētu politiķi neatbalsta, protestus rīko un piedalās, jo rūpot netaisnīgie valdības lēmumi. “Wow! Iespaidīgi! Malači!” – savā Facebook pie paša filmēta video ar Šlesera rīkoto piketu pierakstījis Brēmanis.