TVNET skaidro: kāpēc Latvijā tik zema balstvakcinācijas aptvere?

FOTO: AFP/SCANPIX

Balstvakcinācijas aptveres ziņā Latvija stipri atpaliek no kaimiņvalstīm, taču pamatvakcinācijas tempu ziņā šobrīd apdzenam gan Lietuvu, gan Igauniju. Balstvakcīnas un pamatvakcīnu gribētāji, savukārt, pārslogojuši ģimenes ārstu prakses visā valstī, portālam TVNET norāda eksperti.

Saskaņā ar Nacionāla veselības dienesta (NVD) apkopotajiem datiem uz balstvakcināciju šobrīd var pretendēt 260 tūkstoši cilvēku – no tiem aptuveni 111 tūkstoši var saņemt “Janssen” vakcīnu un nepilni 149 tūkstoši -  pārējās vakcīnas. Līdz šim kopumā 53 000 jeb aptuveni 2,8% no visiem vakcinētajiem iedzīvotājiem ir saņēmuši balstvakcināciju. No tiem lielākā daļa jeb 61,8% ir iedzīvotāji vecumā virs 60, 27% - veselības nozares darbinieki, bet 8% – cilvēki ar hroniskām slimībām.

Nav iemesli panikai par zemo balstvakcinācijas aktivitāti

Latvijā šobrīd balstvakcināciju saņēmuši 2,8% iedzīvotāju, kas beiguši pilnu vakcinācijas kursu. Latvija balstvakcinācijas aptveres ziņā ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm. Augstākie rādītāji ir Igaunijā, kur balstvakcināciju saņēmuši jau 11,9% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) padomes locekļa un datu analītiķa Jāņa Hermaņa apkopotā statistika.

Infektologs Uga Dumpis uzsver - lai gan Latvijā patlaban ir zemākā balstvakcinācijas aktivitāte starp Baltijas valstīm, pamatvakcinācijā mēs apdzenam abas kaimiņvalstis. Pēdējā mēneša laikā ik nedēļu vakcinēti 100 000 cilvēki, kas ir maksimālā kapacitāte.

Primārajai vakcinācijai ir bijis nopietns izrāviens uz citu valstu fona. “Igaunija tagad nopietni atpaliek,” piebilst infektologs.

21

Viņaprāt, nevar salīdzināt primārās un balstvakcinācijas nozīmi, un iemeslus panikai par zemo balstvakcinācijas aktivitāti infektologs neredz, jo tikai tagad daudziem aprit seši mēneši pēc otrās devas, bet Igaunijā un Lietuvā tas notika jau ātrāk.

Kaut arī Latvijā vakcinācija tika uzsākta vēlāk, salīdzinot ar citām valstīm, balstvakcinācijā pēc tām grupām, kam tā tiek rekomendēta, esam apsteiguši lielāko daļu ES valstu. “Viņi visi sāka vakcināciju ātrāk par mums, bet nekur ar balstvakcināciju nesteidzas, jo neredz steigai nopietnu pamatojumu. Tikai Austrija, Horvātija un Lietuva jau vairākus mēnešus balstvakcinē visus. Ar ko situācija šajās valstīs ir labāka? Saslimstība ir augsta, slimnīcas pilnas ar pacientiem,” sacīja infektologs, vienlaikus norādot, ka nevar salīdzināt Latviju ar ASV vai Izraēlu, kuras masu vakcināciju sāka krietni agrāk, jo, piemēram, ASV lielai daļai vakcinēto jau ir pagājuši 10 mēneši pēc pēdējās devas, taču mums pusgads pēc pēdējās devas lielākajai daļai sākās tikai novembrī vai sāksies decembrī.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska novērojusi, ka cilvēki ļoti aktīvi vēlas saņemt balstvakcināciju.

Cilvēki reģionos pie ģimenes ārstiem nāk un interesējas, pat skaita mēnešus un dienas.

21

“Mēs visi kopā skaitām. Katram ir savs kalendārs. Dažiem revakcinācija nepieciešama decembra vidū, citiem - maija un jūnija sākumā.” Viņa stāsta, ka ģimenes ārstiem nav iespējams uzrunāt katru iedzīvotāju atsevišķi un aicināt uz balstvakcināciju, jo ir liels pieplūdums ar cilvēkiem, kas nāk pēc pirmās potes. Prioritāte šobrīd nav balstvakcinācija, bet pirmās vakcīnas devas.

Kozlovska uzsver, ka ģimenes ārstiem šobrīd ir dubultslodze, tādēļ tiek runāts ar Veselības ministriju par algas paaugstināšanu vai apmaksātu trešo palīgu vai māsu, kas būtu ļoti nozīmīgi, lai varētu paveikt visus darbus, sevišķi, lielākajās praksēs, kur pacientu daudzums ir būtiski lielāks. Papildu slodzi sagādā arī nereģistrētie pacienti, kas mēdz nākt vakcinēties pie ģimenes ārstiem. “Tādu Latvijā ir vairāki tūkstoši. Tādēļ

ģimenes ārstu slodze, var teikt, ir pat trīskāršojusies,” saka Kozlovska.

21

Jauniem cilvēkiem neiesaka balstvakcināciju

Vakcīnas ilgmūžība kļuva par karstu tēmu augustā, kad daži pētījumi sāka liecināt par vakcīnu efektivitātes samazināšanos, lai gan dati arī parādīja, ka vakcīnas joprojām ir ļoti efektīvas pret hospitalizāciju. ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) publicētā pētījuma dati apliecināja, ka vakcīnu efektivitāte pret Covid-19 pēc noteikta laika samazinājās no 91,8 līdz 75%. Tādējādi dati par vakcīnu efektivitātes samazināšanos šoruden mudināja pieņemt lēmumu nodrošināt revakcināciju.

Septembra vidū Latvijā tika uzsākta papilddevu vakcinācija imūnsupresētām personām, bet oktobra vidū – senioru vecumā virs 65 balstvakcinācija, sociālās aprūpes centra klientu un medicīnas nozares pārstāvju balstvakcināciju, kā arī to iedzīvotāju, kas potējušies ar “Janssen” vakcīnu. Savukārt novembrī pievienojās arī citas iedzīvotāju grupas. Nu jau saņemt balstvakcināciju iesaka iedzīvotājiem no 50 gadiem, kā arī cilvēkiem vecumā no 18 gadiem, ja ir hroniskas slimības, bieža saskarsme ar Covid-19 pacientiem vai ar nevakcinētām personām. Taču tiem, kas jaunāki par 30 gadiem bez nopietnām blakusslimībām, pagaidām (vismaz tuvāko mēnešu laikā) neiesaka vērsties pēc papildu devas. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norāda, ka pētījumi par “Pfizer” un “Moderna” ziņneša vakcīnām liecina, ka

jauniem cilvēkiem ir lielāks risks tikt pie vakcīnas blaknēm – miokardīta (sirds muskuļa iekaisuma) vai perikardīta (sirdij apkārt esošās membrānas iekaisuma).

21

Viņa stāsta, ka Izraēla bija viena no pirmajām valstīm, kura sāka revakcinēt jaunus cilvēkus. Tur vakcinēja armijā dienējošus jaunus vīriešus, tādēļ biežāk novēroja miokardītu. Vēlāk arī Eiropā sāka vakcinēt aizvien vairāk jaunu cilvēku, kur tika novērots, ka miokardīts biežāk sastopams cilvēkiem vecumā zem 30. Lai gan vairumā gadījumu slimībai ir viegla norise, un personas atveseļojas pāris dienu laikā, ne vienmēr tas tā arī ir. “Arī skandināvi uzsver, ka nevajadzētu uzskatīt, ka šie miokardīti ir vienmēr tik ļoti viegli un ātri pārejoši. Tas tā var arī nebūt. Jauniem cilvēkiem pamatvakcinācija jau ir veikta. Tas nozīmē, ka viņi jau ir pasargāti, un pat ja arī inficēsies un saslims, nekas nopietns veselībai nedraud,” bilst Zavadska.

Visretāk slimnīcās nonāk tie, kas vakcinējušies ar “Moderna”

Oktobrī kopumā miruši 520 cilvēki. No tiem 13% jeb 67 bija saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu. Lielāks mirstības risks oktobrī bijis cilvēkiem, kuri vakcinēti tieši ar "Astra Zeneca" un "Janssen" vakcīnām – attiecīgi 17,8 un 10,4 nāves gadījumi uz 100 tūkstošiem vakcinēto, liecina NVD apkopotie dati.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa novērojusi, ka visretāk slimnīcās nonāk tie, kas vakcinēti ar “Moderna” ražoto vakcīnu. “To mēs redzam arī pasaules datos, ka “Moderna” vakcīnai ir visilgstošākā imunitāte. Diemžēl, jā, ar “Astra Zeneca” un “Janssen” vakcinētie cilvēki nonāk biežāk slimnīcās ar Covid-19 infekciju, kaut gan jāsaka, ka arī ar “Pfizer” šad un tad gadās, ka cilvēki nonāk stacionārā ar relatīvi nopietnu Covid-19 gaitu,” sacīja Žentiņa. Taču datu trūkuma dēļ vēl ir pāragri izteikt pamatotus secinājumus par to, vai tiešām šķietami lielais mirušo skaits, kas potējušies ar “Astra Zeneca” un “Janssen”, ir saistīts ar šo vakcīnu zemo efektivitāti. Tas varbūt saistīts arī ar blakusslimībām un vecumu. Jāņem vērā arī tas, ka pagājušā gada decembra beigās pirmos sāka vakcinēt ar “Pfizer” vakcīnu un nedaudz vēlāk arī ar “Astra Zeneca”. Ar to varētu būt izskaidrojams tas, kādēļ slimnīcās pieaudzis to mirušo pacientu skaits, kas vakcinējušies tieši ar “Astra Zeneca”, stāsta Žentiņa.

Cilvēkiem, kas vakcinējušies ar “Janssen”, revakcinēties iesaka pēc diviem mēnešiem, bet tiem, kas vakcinējušies ar pārējām vakcīnām – pēc sešiem mēnešiem. Taču infektologs Uga Dumpis norāda, ka pastāv diskusija par to, ka “Astra Zeneca” balstvakcināciju varētu veikt kādu laiku agrāk par pusgadu, jo

“Astra Zeneca” vakcīnas nodrošinātā imunitāte samazinās ātrāk, visvēlāk imunitāte samazinās “Moderna” ražotajai vakcīnai.

21

Iemesls tam ir izejas aizsardzība pret simptomātisku slimību, kas ir nedaudz sliktāka “Astra Zeneca” ražotajai vakcīnai, salīdzinot ar pārējām vakcīnām. “Bet tā ir diskusija ar dažādiem secinājumiem dažādās valstīs. Liebritānija, kura ir galvenā šīs vakcīnas lietotāja Eiropā, tomēr šādu rekomendāciju neievieš,” min Dumpis.

Būtiska nozīme balstvakcinācijai ir “Janssen” vakcīnas saņēmējiem, jo saslimstība un infekciozitāte pēc “Janssen” vienas devas vakcinācijas ir augsta jau pēc dažiem mēnešiem. Tādēļ ar “Janssen” vakcinētie var nopietni apdraudēt “zaļos” pasākumus. Dumpis norāda, ka vienīgais, kam šī vakcīna noder, ir hospitalizācijas un mirstības samazināšanai. “Tur tā joprojām darbojas salīdzinoši labi, kaut arī sliktāk kā pārējās vakcīnas ar divām devām.”

Infektologs norāda, ka nopietnākais izaicinājums saistībā ar balstvakcināciju būs tas, kā pierunāt “Janssen” vienu devu saņēmušos uz vēl vienu devu. Tiem, kas vakcinējušies ar šo vakcīnu ir veselības ieguvumi visās vecuma grupās. Vēl nāks bērnu primārā vakcinācija, kam būs nepieciešami resursi. Galu galā Dumpis ir pārliecināts, ka šogad jau balstvakcināciju varēs dabūt visi, kas to vēlas. “Diemžēl izskatās, ka tādu nebūs daudz un būs jāsāk kampaņas no jauna,” min Dumpis.

Uz augšu
Back