55% no iedzīvotājiem, kuri ir stādījuši kokus, izvēlējušies tos stādīt pie privātmājas, 46% - dārzā, 27% - mežā, bet 12% - daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Vēl 10% norādīja, ka ir stājuši kokus pilsētvidē, piemēram, ielas malā, liecina "Mežpils alus" un pētījumu centra "Norstat" veiktās aptaujas dati. Kokus mežā biežāk izvēlas stādīt vīrieši (31%) nekā sievietes (22%).
Normatīvie akti Latvijā nosaka, ka zemes īpašnieks sev piederošajā teritorijā var stādīt visu, ko vēlas, bez saskaņošanas, turklāt nav noteikts attālums, cik tālu no kaimiņu sētas, ēkām vai zemesgabala robežām drīkst stādīt kokus. Tajā pašā laikā vairākās pašvaldībās koku stādīšana gar īpašuma malu ir jāsaskaņo ar būvvaldi. Koku var stādīt arī citam cilvēkam, uzņēmumam vai pašvaldībai piederošā teritorijā, pirms tam to noteikti saskaņojot ar zemes īpašnieku un saņemot tā saskaņojumu.
Neatkarīgi no tā, vai stādīt plānots savā vai drauga pagalmā, obligāti jāpārliecinās, vai tuvumā nav kādu inženiertīklu, jo tiem ir noteiktas aizsargjoslas. Stādot kokus pārāk tuvu kaimiņu īpašumam, var rasties situācija, kad koks sāk stiept zarus virs kaimiņa pagalma. Tad kaimiņam būs visas tiesības prasīt nocirst šos zarus, bet, ja tas netiks darīts, kaimiņš drīkst to izdarīt arī pats.
“Izvēloties, kur stādīt koku, noteikti vērts ielūkoties ekspertu ieteikumos. Vietas piemērotību ietekmēs arī izvēlētais koks un tas, cik garš tas var izaugt nākotnē. Lai gan cilvēki biežāk izvēlas stādīt kokus sev piederošos īpašumos, priecē, ka daļa iedzīvotāju domā un rūpējas arī par pilsētvidi. Turklāt rezultāti ļauj secināt, ka vēlme pēc zaļākas apkārtnes nav tikai viena reģiona vai galvaspilsētas jautājums, bet tendence visā valstī kopumā,” norāda “Mežpils alus” mārketinga vadītāja Evita Dadzīte.
Pilsētvidē kokus visbiežāk izvēlas stādīt Kurzemes iedzīvotāji (17%), kam seko Latgales iedzīvotāji (10%) un Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (9%). “Dati liecina, ka pilsētvides apzaļumošanā vēl veicams mājasdarbs, un tur savu roku var pielikt ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas,” piebilst Dadzīte.
Stādot koku savas privātmājas pagalmā, konkrētas vietas izvēle jāpārdomā ļoti rūpīgi – piemēram, priede aug salīdzinoši strauji, tāpēc, iestādot pārāk tuvu mājai vai kādai citai saimniecības ēkai, var rasties situācija, kad pēc 20 gadiem koks jānocērt. Nevar stādīt arī zem elektrolīnijām, jo, kad kociņš pēc pāris gadiem ir ieaudzies, sāks veidoties 40 līdz 80 cm pieaugumi gadā. Stādot priedi, jāņem vērā, ka priedei ir būtiskas vairākas lietas – augsne, ūdens un gaisma. Ja visas šīs prasības izpildās, lielām problēmām nevajadzētu rasties. Priedi var stādīt un audzēt podiņā – īstais laiks pārstādīt mežā būtu tas, kad priede sasniedz 50 – 80 cm, tad tas būtu liels un labs stāds. Vienlaikus jāsaka, ka priede ir sīksta un arī 15 cm stādiņu (sīkstādiņu) var droši stādīt arī ārā, kā to dara mežu stādīšanas procesā.
