Komentējot NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto, ka alianse nepieciešamības gadījumā uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja, ka šis vēstījums galvenokārt domāts divām auditorijām.
Proti, pirmā auditorija ir cilvēki šeit pat Latvijā, kurus uztrauc pierobežā un Ukrainā notiekošais. "Otrs vēstījuma mērķis noteikti ir Krievija, dodot skaidru signālu, ka alianse ir gatava izmantot tās rīcībā esošos spēkus, ja tāda nepieciešamība rastos," tā Sārts, sīkāk gan nekomentējot, kā tieši šie spēki varētu tikt pārvietoti vai arī kāds bruņojums varētu tikt izmantots.
Sārta ieskatā Krievija plānoto iebrukumu Ukrainā vēlējusies īstenot klusi un nepievēršot lielu uzmanību, taču šobrīd notiekošais ieguvis pasaules mēroga rezonansi un izpelnījies asu reakciju. "Ir skaidri redzams, ka atbildība tiek pārlikta uz Ukrainu un rietumiem. Tas nav nekas jauns; šī rīcība vērtējama kā klasiska," norāda eksperts.
Runājot par migrantu krīzi, Sārts pauž, ka bez Krievijas "klusā atbalsta" šī operācija nevarētu būt notikusi. Viņš arī pieļauj, ka migrantu krīze varētu tikt izmantota kā aizsegs iebrukumam Ukrainā. "Kopsakarību mēs, bez šaubām, redzam," secina Sārts, piemetinot, ka nelegālās migrācijas mugurkauls ir organizētā noziedzība.
Tāpat centra direktors apstiprina, ka aktīvi tiek monitorēti soctīkli, ar kuru starpniecību migranti uzzina par ceļiem un veidiem, kā nokļūt Eiropā.
Visu raidījumu skaties ŠEIT.