"NATO nodrošināja Kabulas lidostas kritiskās funkcijas un operācijas, kā arī koordinēja evakuāciju uz vietu. ASV, Lielbritānija, Turcija un Norvēģija nodrošināja drošību ļoti izaicinošos apstākļos. Nākotnē mums vajadzētu izpētīt, kā stiprināt NATO spējas īsā termiņā veikt liela apjoma evakuāciju, kas nav saistīta ar kaujas operācijām, vai nu tas būtu, iesaistot NATO ātrās reaģēšanas vienības, vai atsevišķas vienības," pauda Stoltenbergs.
Viņš arī akcentēja, ka mācības, kas gūtas no misijas Afganistānā, veidos NATO krīzes vadības lomu nākotnē. Stoltenbergs norādīja, ka, raugoties uz gūtajām mācībām, NATO tik un tā ir jāuztur centieni cīnīties pret terorismu un veidot partneru kapacitāti.
Preses konferencē Stoltenbergs uzsvēra, ka
radikālo islāmistu grupējuma "Taliban" atgriešanās pie varas ir afgāņu tautas traģēdija.
Tāpat, viņa ieskatā, pastāv risks, ka ekonomiskajai krīzei Afganistānā varētu būt nopietnas humānās sekas arī ziemas tuvošanās dēļ.
"Lai gan NATO ir izbeigusi savu militāro klātbūtni Afganistānā, NATO sabiedrotie turpina sniegt humānu atbalstu caur dažādām institūcijām, piemēram, ANO un citām. Mums ir jāturpina sniegt atbalsts afgāņu tautai un cilvēkiem. Tas tika arī uzsvērts sanāksmes laikā, ka mums ir jāturpina atbalsta sniegšana Afganistānai caur starptautiskajām organizācijām," sacīja NATO ģenerālsekretārs
Pievēršoties pirmajai dienas sesija, NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka tās laikā pievienojās arī Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministri, lai pārrunātu drošības situāciju reģionā. Viņš norādīja, ka Krievija turpina veikt agresīvas un destabilizējošas darbības pret saviem kaimiņiem. Tās militāro spēku koncentrācija Ukrainā un ap to, pēc Stoltenberga paustā, liek NATO būt modriem. Tāpat būtu jāizvairās no situācijas eskalācijas.