S, 13.08.2022.

Misija Afganistānā nebija veltīga, uzsver Stoltenbergs

TVNET/LETA
Misija Afganistānā nebija veltīga, uzsver Stoltenbergs
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 5
Foto: EPA/Scanpix

NATO misija Afganistānā nebija veltīga, noslēdzot NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā, šādu vērtējumu žurnālistiem sniedza NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. NATO šogad pēc 20 gadus ilgas misijas pameta Afganistānu, kas ļāva varu valstī atkal sagrābt talibiem.

Stoltenbergs norādīja, ka viena no šodienas sesijām bija veltīta Afganistānai un mācībām, kas gūtas no NATO iesaistes. Ministri padziļināti diskutēja, kā alianse var uzlabot krīzes vadības operācijas gan politiskā, gan militārā līmenī.

Akcentējot, ka NATO misija Afganistānā nebija veltīga, Stoltenbergs norādīja, ka divdesmit gadu laikā no Afganistānas nav organizēti teroristu uzbrukumi sabiedrotajiem. Viņa ieskatā, krīzes vadībai arī turpmāk jābūt NATO centrālajam uzdevumam.

"Vienlaikus mums jāatzīst, ka starptautiskā kopiena, ieskaitot NATO, ANO, Eiropas Savienību (ES) un citus spēlētājus, bija izvirzījuši augsta līmeņa ambīcijas valsts un nācijas veidošanā. Šis uzdevums izrādījās daudz grūtāks.

Mums jāraugās, lai mūsu ambīciju līmenis ir reālistisks," sacīja Stoltenbergs.

Pēc viņa paustā, neraugoties uz to, ka daudzi afgāņu kareivji ir varonīgi dienējuši, tāpat gadiem ilgi saņēmuši starptautisko atbalstu, tomēr korupcija un vājā vadība traucēja viņiem uzturēt pašiem savus spēkus. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka nākotnē jāraugās, lai NATO radītu daudz pašpietiekamākus spēkus.

Stoltenbergs vērtēja, ka šī gada konsultācijas par misijas nākotni Afganistānā bija "atklātas un patiesas". Pamatojoties uz šīm konsultācijām, sabiedrotie kopā nolēmām izbeigt NATO misiju. Savukārt cilvēku evakuācija no Kabulas, kas noritēja augustā, pēc NATO ģenerālsekretāra domām, demonstrēja alianses spēju atbalstīt liela mēroga evakuācijas operāciju.

"NATO nodrošināja Kabulas lidostas kritiskās funkcijas un operācijas, kā arī koordinēja evakuāciju uz vietu. ASV, Lielbritānija, Turcija un Norvēģija nodrošināja drošību ļoti izaicinošos apstākļos. Nākotnē mums vajadzētu izpētīt, kā stiprināt NATO spējas īsā termiņā veikt liela apjoma evakuāciju, kas nav saistīta ar kaujas operācijām, vai nu tas būtu, iesaistot NATO ātrās reaģēšanas vienības, vai atsevišķas vienības," pauda Stoltenbergs.

Viņš arī akcentēja, ka mācības, kas gūtas no misijas Afganistānā, veidos NATO krīzes vadības lomu nākotnē. Stoltenbergs norādīja, ka, raugoties uz gūtajām mācībām, NATO tik un tā ir jāuztur centieni cīnīties pret terorismu un veidot partneru kapacitāti.

Preses konferencē Stoltenbergs uzsvēra, ka

radikālo islāmistu grupējuma "Taliban" atgriešanās pie varas ir afgāņu tautas traģēdija.

Tāpat, viņa ieskatā, pastāv risks, ka ekonomiskajai krīzei Afganistānā varētu būt nopietnas humānās sekas arī ziemas tuvošanās dēļ.

"Lai gan NATO ir izbeigusi savu militāro klātbūtni Afganistānā, NATO sabiedrotie turpina sniegt humānu atbalstu caur dažādām institūcijām, piemēram, ANO un citām. Mums ir jāturpina sniegt atbalsts afgāņu tautai un cilvēkiem. Tas tika arī uzsvērts sanāksmes laikā, ka mums ir jāturpina atbalsta sniegšana Afganistānai caur starptautiskajām organizācijām," sacīja NATO ģenerālsekretārs

Pievēršoties pirmajai dienas sesija, NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka tās laikā pievienojās arī Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministri, lai pārrunātu drošības situāciju reģionā. Viņš norādīja, ka Krievija turpina veikt agresīvas un destabilizējošas darbības pret saviem kaimiņiem. Tās militāro spēku koncentrācija Ukrainā un ap to, pēc Stoltenberga paustā, liek NATO būt modriem. Tāpat būtu jāizvairās no situācijas eskalācijas.

"Ministri skaidri pateica, ka jebkura Krievijas agresija nākotnē maksās dārgi. Krievija izjutīs nopietnas politiskas un ekonomiskas sekas. Gruzija un Ukraina ir ilgstoši un cieši NATO partneri, kas dod savu ieguldījumu mūsu misijās un operācijās, un tiecas arī uz dalību aliansē. Ministri skaidri pateica, ka mēs neatkāpsimies no saviem lēmumiem. Mūsu atbalsts suverenitātei un teritoriālai nedalāmībā nemainīsies un mēs turpināsim atbalstīt abas valstis," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš atzīmēja, ka NATO palīdz stiprināt abu valstu spējas sevi aizstāvēt. Kopā ar sabiedrotajiem notiek mācības un vingrinājumi. Tāpat NATO nodrošina atbalstu jūrā un dalās ar informāciju. Tāpēc ministri runājuši arī par to, cik svarīgi abām valstīm ir turpināt reformas, stiprināt tiesiskumu un demokrātiju, cīnīties pret korupciju. Abām valstīm ir jāpārveido drošības un aizsardzības sektors. Stoltenbergs uzsvēra, ka šīs reformas ir izšķiroši svarīgas, lai uzlabotu Gruzijas un Ukrainas izturētspēju un padarītu tās stiprākas.

NATO ārlietu ministru sanāksmes noslēdzošajā sesijā pievienojās Somijas un Zviedrijas ārlietu ministri un ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels, lai pārrunātu stabilitāti un drošību Rietumbalkānos. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu konfliktiem reģions ir nogājis garu ceļu, tomēr pēdējā laikā var novērot, ka spriedze pieaug gan Kosovā, gan Bosnijā un Hercegovinā.

"Mēs redzam, ka retorika kļūst agresīvāka. Reformas kavējas. Ārvalstu spēlētāji cenšas mazināt panākto progresu. NATO turpinās sekmēt stabilitāti, drošību un sadarbību šajā reģionā. Mēs vienojāmies par to, ka

mūsu klātbūtne reģionā ir svarīga," pauda Stoltenbergs.

Noslēgumā NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka NATO sadarbība ar ES aizvien ir būtiski svarīga. Alianse un ES turpinās strādāt kopā, lai saglabātu stabilitāti un atbalstītu reformas.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu