NĒ. Tas vienmēr ir pabeigts teikums

FOTO: publicitātes

Apzināta piekrišana ir jebkuru veselīgu seksuālo attiecību sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš to sniedz, ir jāpiekrīt šai izvēlei un jābūt brīvam un spējīgam to dot. Katram cilvēkam gatavībai pieskārieniem, skūpstiem vai seksam var būt nepieciešams atšķirīgs laika periods un neatkarīgi no tā, vai attiecības ir jaunas vai ilgstošas, ir jāciena sava partnera izvēle un tiesības pateikt NĒ.

“Ikdienā strādājot ar vardarbības pret bērnu gadījumiem, mēs redzam, kas ir tie faktori, kuri bērnu sargā un kas vairāk pakļauj vardarbības riskiem. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir bērna spēja sargāt savas ķermeniskās un emocionālās robežas - ieklausīties sevī, sava ķermeņa signālos un pateikt to, ko viņš jūt, ko vēlas vai nevēlas.

Prasme pateikt NĒ, vērsties pēc palīdzības un tikt sadzirdētam var būt izšķiroša, lai bērns neciestu no vardarbības un seksuālas izmantošanas, taču to bērns nevar iemācīties pats no sevis.

Šo prasmi bērns trenē savā ģimenē kopš pirmsskolas vecuma: vai viņa viedoklī kāds ieklausās? Vai mēs pajautājam to, vai bērns šobrīd grib samīļoties? Vai bērns drīkst pateikt NĒ, kad viņam ir par daudz tēta kutināšanas? Vai viņu par to nenosodīs? Arī mēs Džimbas drošības programmā mācām pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem teikt NĒ nevēlamiem pieskārieniem un sliktiem noslēpumiem, taču, lai viņi to patiešām apgūtu, šīs tēmas nepieciešams pārrunāt regulāri, tāpēc aicinām tām pievērsties ikdienā - gan mājās, gan arī pirmsskolās un skolās. Turklāt ne tikai pārrunāt, bet arī piedzīvot, ka bērna NĒ ir svarīgs,” skaidro “Centrs Dardedze” prevencijas daļas vadītāja Agnese Sladzevska.

Viņai piekrīt arī biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle: “Bērnībā ieliktais pamats tālāk atspoguļojas pusaudžu vecumā. Ikdienā vadot veselības izglītības nodarbības bērniem un jauniešiem, bieži redzam, ka viņiem trūkst izpratne un informācija par apzinātas piekrišanas sniegšanas nozīmību, uzsākot intīmas un seksuālas attiecības ar vienaudžiem.

Šis ir laiks, kad pusaudža ķermenī un emociju pasaulē notiek lielas pārmaiņas, ko bieži pavada arī nedrošība un nepārliecinātība par sevi – vai mani pieņems un mīlēs tādu, kāds es esmu, vai mani neapsmies un neatstums, ja pateikšu NĒ intīmiem pieskārieniem vai seksam.

Šie ir pilnīgi normāli jautājumi, taču par tiem ir svarīgi runāt, lai nerastos situācijas, kad kāds nezināšanas dēļ var saskarties ar seksuālo vardarbību, ļaunprātīgu seksuālu izmantošanu vai izvarošanu, kas nenoliedzami smagi ietekmē bērna nākotni un spēju veidot veselīgas attiecības pieaugušā vecumā.”

Sabiedrības un vienaudžu spiediens nelabvēlīgi ietekmē lēmumu pieņemšanu

Viena no apzinātas piekrišanas sniegšanas būtiskākajām tēmām, protams, ir saistīta ar intīmām un seksuālām attiecībām. Lai gan vispasaules #metoo kustība šo tēmu ir cēlusi gaismā, joprojām pastāv daudz stereotipu un mītu, ko diemžēl veicina arī popkultūra un mūsu pašu sabiedrība. Hiperseksualizāciju un ne pārāk veselīgu attiecību aspektus kultivē daudzi jauniešu elki, kuriem viņi seko sociālajos tīklos, glancēti žurnāli, populārās mūzikas video, turklāt nereti informāciju par seksualitāti un seksuālām attiecībām pusaudži atrod pornogrāfiska satura materiālos, kas rada nepareizu priekšstatu par veselīgām un savstarpējā cieņā veidotām attiecībām, tādējādi ļaujot izplūst robežām un atstājot vietu interpretācijai – vai NĒ patiešām nozīmē NĒ.

“NĒ. Tas vienmēr ir pabeigts teikums, un šeit nav vietas interpetācijai,” uzsver Iveta Ķelle.

“It kā pavisam īss un konkrēts vārds, taču nodarbībās bieži sastopamies ar pusaudžu jautājumiem, kuras ir tās situācijas, kad drīkst un vajag teikt NĒ. Vai tad, ja puisis “uzsauc” randiņu, meitenei obligāti ir jāpiekrīt skūpstam? Vai tad, ja meitene bija piedzērusies un neko nesaprata, vai puisis drīkstēja ar viņu pārgulēt? Vai nepiedienīgi komentāri no vienaudžiem ir jāpiecieš? Vai ir tā, ka priekšspēles vai seksuālu darbību laikā meitene vai puisis vairs nedrīkst pārdomāt? Vai partneris drīkst pieprasīt seksu bez izsargāšanās? Turklāt atcerēsimies, ka pubertātes laikā jauniešiem bieži parādās arī dažādi kompleksi, kas vairo nepārliecinātību un nespēju tik stingri pastāvēt uz savu viedokli, kā arī ļauj citiem cilvēkiem vieglāk manipulēt ar pusaudzi, apelējot pie jūtām ar tādām frāzēm kā “vai tad Tu mani nemīli?”, “visi citi to jau sen ir pamēģinājuši”, “ja Tu nepiekritīsi, es tāpat visiem izstāstīšu, ka ar Tevi pārgulēju”, “orālais sekss jau neskaitās”, “mīkstais esi?” un tamlīdzīgi. Arī šāda izdarītā spiediena rezultātā pusaudzis nereti var piekrist intīmām un seksuālām darbībām, kurām iekšēji nav gatavs. Ja šādas situācijas jaunieša dzīvē notiek un atkārtojas, tad negatīvā pieredze gluži kā sniega bumba veļas arvien lielāka un lielāka un spēj smagi ietekmēt pusaudža turpmākās attiecības un dzīvi,” atklāta ir Ķelle.

“Papardes zieds” vadītāja gan piebilst, ka piekrišana neskar tikai ar seksu saistītas tēmas. Jaunieši bieži nezina, kā saprast un noteikt, ka un vai tiek pārkāptas viņu robežas arī citās situācijās, piemēram, partneris šķietami mīlestības vārdā vēlas otru kontrolēt un vienpersoniski noteikt attiecībās notiekošo. Tās var būt situācijas, kad partneris nevēlas, lai otrs turpina ierastos hobijus, pavada laiku ar citiem draugiem vai ģimeni. Reizēm partneris uzspiež to, kā attiecībām ir jāizskatās no malas, nepajautājot, vai otram ir pieņemami publiski sadoties rokās un citādi izrādīt pieķeršanos.

Iveta Ķelle uzsver, ka ne vienmēr robežu ievērošana un piekrišanas paušana ir saistīta tikai ar pretējo dzimumu vai vienaudžiem – tā var būt arī situācija, kad draudzene bez otras atļaujas ievieto viņas bildes sociālajos tīklos vai negaidīti ierodas ciemos, draugi mudina pamēģināt alkoholu vai citas apreibinošas vielas, mamma nepieklauvē pie aizvērtām pusaudža durvīm, tētis pārkāpj ātrumu, kamēr jaunietis ir mašīnā – ar savu robežu noteikšanu bērns un jaunietis principā saskaras jau kopš pašas bērnības. “Tāpēc ārkārtīgi būtiski ir, lai, bērnam pieaugot un situācijām mainoties, viņam vienmēr būtu pieejams zinošs, uzticams un saprotošs pieaugušais, kas var palīdzēt gan izglītot un skaidrot, kā pastāvēt par savām robežām un paust skaidru NĒ lietām, vietām, vielām un cilvēkiem, kuri šīs robežas vēlas pārkāpt, gan palīdzēt reizēs, ja bērna vai pusaudža teiktais NĒ nav sadzirdēts.”

Veselības izglītība – stabils pamats drošākiem lēmumiem nākotnē

Lai gan ļoti svarīga loma izglītošanas procesā ir ģimenei, nereti vecāki kautrējas runāt par mulsinošākajām tēmām vai pat dusmojas, ja jaunietis cenšas izskaidrot sev svarīgo robežu ievērošanu. Tāpēc ilgtspējīgs risinājums ir pilnvērtīga veselības izglītība skolās, kuras ietvaros šīs jomas speciālisti, pedagogi un citi eksperti varēs bērnam piemērotākajā veidā izstāstīt visu par piekrišanas sniegšanas aspektiem. Tāpēc biedrība “Papardes zieds” aicina vecākus skolās un bērnudārzos pieprasīt pilnvērtīgas, vecumam atbilstošas veselības izglītības nodrošināšanu saviem bērniem. Jo drošām izvēlēm vajag zināšanas – tikai tā mēs varam pasargāt savējos!

Par biedrību “Papardes zieds”:

Biedrība “Papardes zieds” ir brīvprātīga un demokrātiska sabiedriskā labuma organizācija, kas dibināta 1994. gadā. “Papardes zieds” ir viena no Latvijas lielākajām nevalstiskajām organizācijām, kas veiksmīgi jau daudzus gadus strādā reproduktīvās veselības un tiesību jomā visā Latvijas teritorijā. “Papardes zieds” misija ir panākt, lai Latvijā tiktu īstenotas katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības, lai katram būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz kvalitatīvu informāciju. Vairāk par pilnvērtīgu veselības izglītību var uzzināt te.

Uz augšu
Back