Demokrātija saskaras ar nepārtrauktām problēmām, paziņo Baidens (13)

Baidens, kurš amatā stājās janvārī, kad ASV piedzīvoja lielāko politisko krīzi pēdējo desmitgažu laikā, paziņoja, ka tendences "lielā mērā vērstas nepareizā virzienā" un "demokrātijai vairāk nekā jebkad ir vajadzīgi cīnītāji".

"Mēs atrodamies pagrieziena punktā," paziņoja ASV prezidents. "Vai mēs pieļausim nekontrolēto tiesību un demokrātijas lejupslīdi?" viņš retoriski jautāja.

Baltais nams norādījis, ka divu dienu videosamits apliecina ASV gatavību uzņemties vadību eksistenciālajā cīņā starp demokrātijām un diktatūrām.

"Valstis gandrīz visos pasaules reģionos kaut kādā mērā pieredzējušas demokrātijas atkāpšanos," pasākumā norādīja ASV valsts sekretāra vietniece pilsoniskās drošības, demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos Uzra Zeja.

Samitā atklāšanas runu teica Baidens un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Tajā piedalās apmēram 100 valdību amatpersonas, kā arī nevalstisko organizāciju, uzņēmumu, filantropisko organizāciju un parlamentu pārstāvji.

ASV prezidents aicināja pasaules līderus uzņemties konkrētas saistības demokrātijas aizstāvēšanai un arī pats apņēmās sniegt 424 miljonus ASV dolāru lielu atbalstu mediju brīvības nodrošināšanai, korupcijas apkarošanai un brīvu vēlēšanu veicināšanai visā pasaulē.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena samitā runāja par korupcijas apkarošanu pasaulē, atzīstot, ka pašlaik ASV iespējams ir "vislabākā vieta nelikumīgi iegūtu līdzekļu slēpšanai un atmazgāšanai".

Baidena organizētais samits izraisījis daudz diskusiju gan par izraudzītajiem dalībniekiem, gan pašu ASV demokrātijas stabilitāti pēc tam, kad iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps tā arī nav atzinis 2020.gada prezidenta vēlēšanu rezultātus.

Pirms Baidena inaugurācijas amatā 6.janvārī agresīvi demonstranti iebruka ASV Kongresa ēkā, kas tiek pielīdzināts apvērsuma mēģinājumam.

Ķīna un Krievija netika uzaicinātas piedalīties samitā, un Baidens tās nosaucis par autokrātiju līderēm.

"Nevienai valstij nav tiesību spriest par pasaules plašo un dažādo politisko spektru, izmantojot tikai vienu mērauklu," pagājušajā mēnesī kopīgā esejā rakstīja Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs un Ķīnas vēstnieks ASV Cjiņs Gans.

kamēr tādas valstis kā Pakistāna un Filipīnas aicinātas uz samitu, Ungārijas nacionālkonservatīvā valdība netika ielūgta. Brazīlijas labēji noskaņotais prezidents Žairs Bolsonaru tika uzaicināts, bet NATO dalībvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nebija aicināts.