ĀM norādīja, ka Latvijas vēstniecība Beļģijā ir pastāvīgā saziņā ar Zedelgemas pašvaldību, un 14. decembrī Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns dosies vizītē uz pašvaldību. Patlaban no pašvaldības ir saņemts apliecinājums, ka lēmums par pieminekļa pārvietošanu vēl nav pieņemts.
Ministrija turpinās pastiprināti sekot līdzi jautājuma attīstībai un to risināt sadarbībā ar Beļģijas valsts iestādēm. Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret Latvijas valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.
Kā ziņots, Beļģijas pilsētā Zedelgemā uzstādītajam piemineklim par godu latviešu leģionāriem draud iespējama pārvietošana, atzina Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Pašlaik Latvijas Okupācijas muzejs, kas bija iesaistīts pieminekļa izveides projektā, nevar publiski komentēt, vai un kurp piemineklis varētu tikt pārvietots, turklāt diskusijas Zedelgeimā par šo jautājumu norisinājušās bez muzeja līdzdalības, skaidroja muzeja direktore Solvita Vība.
KM vērtējumā, vēršanās pret tēlnieka Kristapa Gulbja radīto pieminekli latviešu leģionāriem Zedelgeimā, to pārvietojot vai iznīcinot, būtu "rupja rīcība pret Latvijas Okupācijas muzeja darbību, kas vērsta uz Latvijas vēstures atceri, skaidrošanu un piemiņu".
Kā atzīmēja Kokale, Latvija ir nosodījusi un nosoda Otrā pasaules kara laikā pret ebrejiem vērsto holokaustu un tos Latvijas pilsoņus, kuri piedalījās holokausta īstenošanā. Viņa uzskata, ka leģionāru saistīšana ar holokaustu, uzveļot viņiem kolektīvu atbildību par noziegumiem, ir nepieņemama. Leģionāri paši bija upuri, kuri, pretēji visām starptautiskajām tiesībām, tika iesaistīti karadarbībā nacionālsociālistiskās Vācijas pusē, uzstāj KM.
2018. gadā, balstoties uz Zedelgemas pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības noslēgto līgumu, piemineklis "Latvijas stāvstrops brīvībai", pusi no kura izmaksām sedza muzeja savāktie ziedojumi, tika nodots pašvaldības īpašumā, lai skaidrotu sarežģīto Otrā pasaules kara vēsturi. Tas ir veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas.
Jau rakstīts, ka šovasar 7. jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.