/nginx/o/2021/12/22/14274147t1hc361.jpg)
Divos Covid-19 pandēmijā pavadītajos gados Latvijā attālinātā mācīšanās ir bijusi visgarākā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Jaunais okmikrona paveids rada bažas gan vecākiem, gan skolēniem, vai skolas atkal nevarētu tikt aizvērtas un līdz ar to ieviesta attālinātā mācīšanās.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece skaidro, ka Latvijā skolēni attālinātajās mācībās tiešām ir pavadījuši vairāk laika nekā citur Eiropā. Viņa gan prognozē, ka tuvākajā laikā lēmums par attālinātajām mācībām nebūtu jāgaida. "Mēs esam izdarījuši gandrīz visu iespējamo, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi skolās, lai tās varētu palikt atvērtas pēc iespējas ilgāku laiku," min Muižniece.
Tāpat viņa skaidro, ka joprojām gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan valdība kopumā atbalsta principu "skolas - pēdējās ciet un pirmās vaļā", kas nozīmē, ka attālinātās mācības ir tikai galējais risinājums, ja epidemioloģiskā situācija kļūtu nekontrolējama. "Pagaidām es saku, ka attālinātās mācības nebūs, taču var būt kādi ārkārtas izņēmuma gadījumi, kā tas bija jau oktobrī," norāda Muižniece.
Ministre uzsver, ka galvenā prioritāte, ja tiktu pieņemts lēmums tomēr pāriet uz attālināto mācīšanos, ir to padarīt pēc iespējas īsāku. "Pēc pusotra gada, pavadīta, mācoties attālināti, dati par jauniešu mentālo veselību vai mācību programmas apguvi nav iepriecinoši, tāpēc nedrīkstētu pieļaut, ka attālināto mācīšanos ievieš uz vairākiem mēnešiem," uzsver Muižniece.
:format(webp)/nginx/o/2021/04/28/13751552t1h3bbf.jpg)