Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Ļaut dievkalpojumus vadīt ar testiem jeb kā mainījies Bordāna viedoklis (14)

Foto: Re:baltica

Tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns, kurš iepriekš strikti iestājies par vakcinācijas pienākumu visiem klātienē strādājošajiem, nācis klajā ar priekšlikumu šo prasību tomēr neattiecināt uz mācītājiem, kas vada dievkalpojumus. Re:Check secināja, ka tas ir pretrunā ar viņa paša iepriekš pausto. Var arī šaubīties par ministra argumentu pamatotību.

No 15.decembra visiem klātienē strādājošajiem jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Bordāns ir viens no politiķiem, kas visstingrāk aizstāvējis šo prasību. Vēl pirms mēneša viņš, piemēram, pārliecinoši iestājās par pienākumu vakcinēties arī deputātiem un tiesnešiem, norādot, ka viņiem tāpat kā visiem cilvēkiem jāievēro likumi un sabiedriskās kārtības normas.

Tiesa, aptuveni tajā pašā laikā izplatījās ziņa, ka Bordāna vadītā Tieslietu ministrija (TM) vēlas lūgt vakcinācijas pienākumu neattiecināt uz mācītājiem. Pēc tam, kad par šādu ministrijā tapušo preses relīzi ziņoja Latvijas Radio, Bordāns sociālajā medijā Twitter to nosauca par ministrijas kļūdu. Viņš uzsvēra, ka patiesībā vienojušies – visam reliģisko organizāciju personālam, kas saskaras ar klientiem, ir jābūt vakcinētam. Savukārt dievkalpojumiem jānotiek tikai zaļajā režīmā. “Un uz to arī esmu aicinājis,” viņš rakstīja 5.novembrī. Tāda ir arī spēkā esošā kārtība – mācītājiem jābūt sertifikātiem, tie nepieciešami arī, lai apmeklētu dievkalpojumu. Savukārt baznīcas individuālam apmeklējumam sertifikāts nav nepieciešams.

Foto: Ekrānšāviņš

Taču tagad Bordāns aicina uz baznīcu attiecināt izņēmumu – ļaut strādāt arī nevakcinētiem mācītājiem un dievkalpojumus rīkot sarkanajā režīmā, tātad bez sertifikātu prasīšanas. Par to viņš runāja 7.decembra valdības sēdē. “Un tāds bija priekšlikums OVG grupā, ko mēs iesniedzām un mēs to uzturēsim, bet pagaidām vēl neesam guvuši atbalstu, ir tas, ka ir iespējams tiem mācītājiem, kuri vēl nav vakcinējušies, ar testiem novadīt dievkalpojumu,” sacīja Bordāns. Viņš arī aicināja ļaut dievkalpojumus noturēt sarkanajā režīmā: “Un otrs – mums bija ļoti strikti nosacījumi, kādos ir iespējami tā sauktā sarkanā režīma dievkalpojumi, kas būtu pieļaujami ar ļoti daudzām prasībām, kādas jāievēro, un tās prasības nebūt nav vieglas.”

Ministrs gari stāstīja, ka pret dažādiem cilvēkiem jāizmanto dažādas metodes. “Jāspiež tie, kas ne pie kādiem apstākļiem nevēlas un izrāda savu pretošanos. Dažādi nelietīgi deputāti un juridiski izglītoti, kas pārkāpj likumus un politiski motivēti un musina cilvēkus, tad pret viņiem jāpielieto piespiedu metodes. Ja ir sabiedrības grupa, kas attiecas pozitīvi par sadarbību ar valsti un tamlīdzīgi, bet ņem vērā savus apstākļus, tad ar viņiem ir jāsadarbojas.” Viņš arī skaidroja, ka “tur šajā ziņā nevar tikai ar piespiedu pasākumiem; vienkārši nestrādās un vienkārši nav iespējams” un, prasot obligātu vakcināciju baznīcā, “mēs varam panākt, ka noskaņojam pret sevi un iegūstam pretēju efektu”. Viņš arī pauda, ka “nevaram vienkārši plakani pieiet jautājumam – nē un viss”.

Ministrs minēja arī konkrētākus argumentus:

“Savukārt šobrīd ir ļoti laba vakcinēšanās tendence tajā, kas saistīts ar reliģiskām organizācijām.”

Bordāns uz Re:Check lūgumu sazvanīties neatsaucās. Taču TM Re:Check atzina, ka tai nav datu par to, cik daudzi mācītāji vakcinējušies. Tos apkopošot tikai tagad.

Bordāns valdībā arī sacīja:

“Pagājušā gada apstākļos, kad bija slimības uzplaiksnījums, dievnami bija atvērti un maksimāli sadarbojās un mēs varam redzēt, ka dievnamos saslimstība neparādījās tieši saistībā ar to.”

Apkopotas statistikas par inficēšanos baznīcās nav, taču pērn novembrī Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ziņoja par kafijas galdu pēc dievkalpojuma kādā tās baznīcas dievkalpojumā. Tā rezultātā infekcija izplatījās pa vairākām draudzēm un divi cilvēki esot nomiruši. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Re:Check norāda, ka bijis vēl vismaz viens ar baznīcu un dievkalpojumu saistīts uzliesmojums. Turklāt tik augstas saslimstības apstākļos kā pašlaik noteikt inficēšanās vietu lielākoties nemaz nav iespējams, skaidro SPKC.

Tāpat var šaubīties, vai baznīcas sadarbība ar valsti pandēmijas kontekstā vienmēr bijusi pozitīva. Šopavasar portāls Liepājniekiem ziņoja, ka Svētās Annas baznīcā, iespējams, pārkāpti pulcēšanās ierobežojumi, slepus rīkojot dievkalpojumus. Policija pierādījumu trūkuma dēļ pārbaudi izbeidza. Savukārt šogad novembra vidū reģionālā televīzija ReTV ziņoja par pārkāpumiem katoļu priestera Onufrija Pujata bēru dievkalpojumā Vārkavas baznīcā. Bez dažādu diacēžu priesteriem, no kuriem vairāki nelietoja sejas maskas, tajā piedalījās ap 60 cilvēku. Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi valstī tobrīd noteica, ka baznīcas var apmeklēt tikai individuāli un bēru ceremonijām jānotiek ārā, tajās drīkstēja pulcēties līdz 20 cilvēkiem. Arī šajā gadījumā policija sākusi pārbaudi.

Aktuālais šodien
Svarīgākais